Roberts Kohs

Heinrihs Hermanis Roberts Kohs (vācu: Heinrich Hermann Robert Koch, dzimis 1843. gada 11. decembrī, miris 1910. gada 27. maijā) bija vācu mikrobiologs. Viņš ir ievērojams ar to, ka izdalīja Sibīrijas mēra (1876. gadā), tuberkulozes (1882. gadā) un holēras (1883. gadā) ierosinātājus. 1884. gadā formulēja un 1890. gadā publicēja Koha postulātus. Par tuberkulozes pētījumiem 1905. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā. Tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu mikrobioloģijas "tēviem".

Roberts Kohs Robert Koch Personīgā informācija Dzimis 1843. gada 11. decembrī Klaustāle, Hannoveres karaliste (tagad Klaustāle-Cellerfelde, Lejassaksija, Vācija) Miris 1910. gada 27. maijā (66 gadi) Bādenbādene, Vācijas impērija (tagad Bādene-Virtemberga, Vācija) Dzīves vieta Getingene, Volština, Berlīne Tautība vācietis Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne mikrobioloģija Darba vietas Berlīnes Humboltu universitāte, Roberta Koha institūts Alma mater Getingenes Universitāte Pasniedzēji Frīdrihs Gustavs Jākobs Henle Studenti Johanness Andreass Gribs Fībigers, Augusts fon Vasermanis Sasniegumi, atklājumi Koha postulāti, Sibīrijas mēra, tuberkulozes un holēras ierosinātāju izdalīšana Apbalvojumi 1905. gada Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā

Kohs izcēlies ar akadēmiskiem sasniegumiem kopš agras bērnības un ar izcilību 19 gadu vecumā beidzis ģimnāziju. 1862. gadā iestājies Getingenas Universitātē nolūkā studēt dabaszinības, tomēr pēc trim semestriem Kohs nolēmis pāriet uz medicīnas studijām. Vēl nebeigušam studentam anatomists Jēkabs Henle (Jacob Henle), kurš bija publicējis inficēšanās teoriju 1840. gadā, piedāvāja Koham piedalīties pētījumā par dzemdes nerva struktūru. Savā sestajā studiju semestrī Kohs jau sāka vadīt pētījumus Fizioloģijas institūtā par dzintarskābes sekrēciju, kuras klātbūtne ir iesaistīta mitohondriju metabolismā. Šis pētījums kļuva par Koha disertācijas pamatu. 1866. gada janvārī Kohs absolvēja medicīnas augstskolu, izpelnīdamies augstāko godalgoto vērtējumu.

Papildus visiem zināmajiem Koha sasniegumiem tuberkulozes jomā, Kohs arī novērojis iegūtās imunitātes fenomenu. 1900. gada decembrī viņš ieradies kā ekspedīcijas dalībnieks vācu Jaungvinejā, kas toreiz bija Vācijas Impērijas protektorāts. Kohs sistemātiski pētīja papuasus – Gvinejas iedzimtos un secināja, ka viņu asins paraugos novēroti parazīti plasmodium, kas ir malārijas iemesls. Tomēr vietējo iedzīvotāju klīniskās malārijas izpausmes bija visai vājas un dažkārt pat nevarēja tikt identificētas. Gluži otrādi, ieceļotāji no Vācijas un ķīniešu strādnieki, kurus ieveda Jaungvinejā, gandrīz momentā sāka slimot. Jo ilgāk iebraucēji uzturējās Jaungvinejā, jo augstāka kļuva viņu rezistence pret malāriju.

1897. gadā Roberts Kohs tika ievēlēts par Britu Karaliskās Sabiedrības ārzemju biedru. 1906. gadā, jau pēc Nobela prēmijas saņemšanas, par saviem pētījumiem tuberkulozes un tropisko slimību jomā, zinātnieks tika apbalvots ar Prūsijas Goda Ordeni, bet 1908. gadā tika izveidota Roberta Koha medaļa izcilāko dzīvojošo mediķu godināšanai.

Roberta Koha vārds ir viens no 23, kas iemūžināts uz Londonas Higiēnas un Tropiskās Medicīnas ēkas frīzes. Berlīnes centrālajā daļā, netālu no Šaritē klīnikas, nelielajā parkā atrodas milzīga Koha marmora statuja. 1939. gadā par Kohu uzņēma filmu, turklāt aktieris Emīls Janings par šo lomu izpelnījies Oskaru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Roberts Kohs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)