Mežotnes muiža

Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē. To klasicisma stilā pēc Pēterburgas galma arhitekta Džakomo Kvarengi meta uzcēla Johans Georgs Ādams Berlics 1798.—1802. gados. Netālu atrodas bijušās muižas ēkas — kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. No 1797. līdz 1920. gadam Mežotne bija Līvenu dzimtmuiža.

Mežotnes pils
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils	Klasicisms
Atrašanās vieta	Mežotne, Bauskas novads, Latvija
Koordinātas	56°22′41″N 23°55′52″E
Būvniecības sākums	1798
Pabeigta	1802
Īpašnieks	VAS Valsts Nekustamie īpašumi
Celtniecība
Arhitekts	Džakomo Kvarengi Johans Georgs Ādams Berlics
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Pils
Aizsardzības numurs	6175
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 29. oktobris

Vēsture

Mežotnes muižas kopskats no Mežotnes pilskalna pāri Lielupei (Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens, 1866).

1309.—1322. gadā Livonijas ordeņa mestrs Gerhards fon Jorke senajā zemgaļu pilskalnā uzcēla ordeņa pili. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1648. gadā viņa īpašumos Lielupes labajā krastā iepretī senajam Mežotnes pilskalnam uzcēla manufaktūru, kurā auda tajā laikā ļoti pieprasītos brokāta audumus un gobelēnus. 18. gadsimta vidū muižu nomāja Johans Frīdrihs fon Mēdems, tajā 1761. gadā dzimusi nākamā Kurzemes un Zemgales hercogiene Doroteja fon Mēdema.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas un inkorporācijas Krievijas Impērijā 1795. gadā ķeizariene Katrīna II hercogu Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai (1742—1828), bet ķeizars Pāvils I Mežotnes muižu padarīja par Līvenu dzimtas īpašumu un 1799. gadā viņiem piešķīra mantojamu grāfu titulu.

Šarlote fon Līvena pils ēkas celtniecību uzsāka 1797. gadā pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta, celtniecību vadīja no Berlīnes atbraukušais vācu arhitekts Johans Georgs Ādams Berlics. Celtniecības darbus pabeidza 1802. gadā, bet iekšējās apdares darbi turpinājās līdz 1817. gadam. Muižas kungu māju apņem angļu stila ainavu parks ar plašu lauku ēkas priekšā. Lielupes krastā bija paviljons, no kura saglabājušies vienīgi pamati.

Pēc 1920. gada agrārās reformas pēdējais muižas īpašnieks Anatols Līvens to atstāja un no 1921. gada līdz 1944. gadam muižas centrā atradās lauksaimniecības skola. Mežones muižas zemi sadalīja 110 jaunsaimniecībās ar kopējo platību 1696 ha. Otrā pasaules kara laikā pie Mežotnes tika forsēta Lielupe un kauju gaitā muižas ēkas daļēji sagrāva. Pēc kara 1946. gadā bijušajā muižas centrā izveidoja Latvijas lauksaimniecības selekcijas un izmēģinājumu staciju, kungu mājā atradās administrācijas telpas un darbinieku dzīvokļi. 1958. gada beigās sākās restaurēšana, kas ieilga līdz 2001. gadam.

1996. gadā Mežotnes pili nodeva Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, 2000. gadā tās trešajā stāvā iekārtoja viesnīcu. Ēku līdz 2017. gada novembrim apsaimniekoja SIA "Mežotnes pils", tad to uz 12 gadiem iznomāja SIA “CV—R” par 2737 eiro mēnesī. Taču COVID-19 pandēmijas laikā 2021. gadā līgumu lauza, jo SIA nemaksāja īri un nepildīja citas saistības. "Valsts nekustamie īpašumi" vēlreiz izsludināja izsoli uz pils nomas tiesībām uz 30 gadiem par 1441,42 eiro nomas maksu mēnesī, bet potenciālie nomnieki neatradās.

Ārējās saites

• Mežotnes pils, viesnīca
• www.mezotnespils.lv Arhivēts 2011. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē.