Jānis Kauliņš
Jānis Kauliņš (1889. gada 10. jūlijs — 1942. gada 30. aprīlis) bija latviešu virsnieks, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs. 3. un 4. Saeimas deputāts. Latvijas iekšlietu ministrs (1932—1933) un zemkopības ministrs (1934—1935). Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts 1942. gadā.
| Jānis Kauliņš | |
|---|---|
 | |
| Latvijas iekšlietu ministrs | |
|
Amatā 1932. gada 31. marts — 1933. gada 23. marts | |
| Prezidents | Alberts Kviesis |
| Premjerministrs | Marģers Skujenieks |
| Priekštecis | Marģers Skujenieks |
| Pēctecis | Gotfrīds Mīlbergs |
| Latvijas zemkopības ministrs | |
|
Amatā 1934. gada 16. maijs — 1935. gada 11. jūlijs | |
| Prezidents | Alberts Kviesis |
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Aloizs Budže |
| Pēctecis | Jānis Birznieks |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1889. gada 10. jūlijā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1942. gada 30. aprīlī (52 gadu vecumā) Novosibirskas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Dzimis 1889. gada 10. jūlijā Rīgā[1] Miķeļa Kauliņa ģimenē.
Mācījās Rīgas reālskolā, studēja Rīgas Politehniskajā institūtā. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā un nosūtīja uz Aleksandra karaskolu Maskavā. Dienēja 109. kājnieku rezerves pulkā, 1917. gada martā viņu pārcēla uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. Pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas viņu 1918. gadā demobilizēja.
Latvijas brīvības cīņu laikā Kauliņš 1919. gada 3. janvārī iestājās Kalpaka bataljonā, iecelts par Priekules brīvprātīgo rotas komandieri un komandantu. Aprīļa puča laikā virsleitnants Kauliņš izglāba no vācu gūsta Latvijas apsardzības ministru Jāni Zālīti un nogādāja viņu Liepājas ostā uz valdības kuģa "Saratov". Pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada maijā Kauliņš kļuva par Latvijas armijas virspavēlnieka štāba komandantu. Bermontiādes laikā viņu paaugstināja par kapteini un pēc Zemgales atbrīvošanas iecēla par 3. robežsargu pulka komandieri. 1921. gada 1. maijā Kauliņu atvaļināja no karadienesta.[1]
1922. gadā viņš beidza studijas Latvijas Augstskolas Tautsaimniecības fakultātē, iestājās studentu korporācijā Talavija. Strādāja par Valsts Zemes bankas Jelgavas nodaļas priekšnieku, bija 16. Jelgavas aizsargu pulka autorotas komandieris un darbojās Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa domēs.[2]
1928. gadā Kauliņu ievēlēja 3. Saeimā no Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas saraksta, 1931. gadā ievēlēja 4. Saeimā, kur viņš darbojās Finanšu un tirdzniecības komisijā.[3] 1932. gada martā kļuva par iekšlietu ministru Marģera Skujenieka vadītajā valdībā. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā kļuva par jaunās valdības zemkopības ministru, amatā bija līdz 1935. gada jūlijam. 1935. gadā viņu iecēla par Zemes bankas direktoru. Pēc pensionēšanās 1938. gadā Kauliņš dzīvoja Jelgavā, bija Jelgavas kredītbiedrības valdes loceklis un "Kalpaka bataljona biedrības" biedrs.[1]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Kauliņš atsāka strādāt par grāmatvedi Jelgavas Valsts apdrošināšanas kantorī. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu apcietināja un 1941. gada 16. jūnijā izveda uz Novosibirskas apgabalu. 1941. gada 25. decembrī Novosibirskas apgabala tiesa piesprieda J. Kauliņam nāvessodu pēc Krievijas PFSR kriminālkodeksa 58. panta 4. un 13. punkta. Iesniedzis kasācijas sūdzību, taču spriedums netika mainīts.[4] 1942. gada 30. aprīlī Jānim Kauliņam tika izpildīts nāvessods nošaujot.[5]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Lāčplēša Kara ordenis (nr. 3/897, 1921)
- Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «LKOK nr.3/897 Kauliņš, Jānis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. novembrī. Skatīts: 2019. gada 2. decembrī.
- ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas III. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1928.
- ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas I un ārkārtējā sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1931.
- ↑ «Notiesātā Jāņa Kauliņa kasācijas sūdzība KPFSR Augstākajai tiesai». itl.rtu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012.05.01.
- ↑ «Jānis Kauliņš». Nekropole. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2012.05.12.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Marģers Skujenieks |
Latvijas iekšlietu ministrs 1932. gada 31. marts — 1933. gada 23. marts |
Pēctecis: Gotfrīds Mīlbergs |
| Priekštecis: Aloizs Budže |
Latvijas zemkopības ministrs 1934. gada 16. maijs — 1935. gada 11. jūlijs |
Pēctecis: Jānis Birznieks |