Atvērt galveno izvēlni

Jūlijs Feldmanis (1889—1953) bija latviešu diplomāts. Latvijas pastāvīgais delegāts pie Tautu Savienības Ženēvā (1930) un sūtnis Šveicē (1932–1940), Dānijā (1939–1940) un ASV (1948–1953).

Jūlijs Feldmanis
Jūlijs Feldmanis.jpg
Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Šveicē
Amatā
1932. gada 1. jūlijā — 1940. gadā
Priekštecis Oskars Voits

Dzimšanas dati 1889. gada 21. jūlijā
Aizputes apriņķis, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1953. gada 16. augustā (64 gadu vecumā)
Vašingtona Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Profesija jurists
Augstskola Maskavas Universitāte

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1889. gada 21. jūlijā Nīgrandes pagastā galdnieka ģimenē. Mācījās Jelgavas Sv. Annas pirmmācības skolā, Pampāļu ministrijas skolā (1902-1904) un Kuldīgas skolotāju seminārā. Strādāja par skolotāju Tukuma valsts pirmskolā (1909–1911). Saņēmis kā eksterns gatavības apliecību Jelgavas ģimnāzijā, līdz 1915. gadam studēja Maskavas Universitātes tiesību zinību fakultātē, bija akadēmiskās vienības "Austrums" biedrs.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada rudenī Feldmani mobilizēja Krievijas impērijas armijā un kā kara ierēdni nosūtīja uz Trapezundu. Pēc Oktobra revolūcijas viņš darbojās Kaukāza latviešu nacionālajā padomē Tiflisā, bet 1919. gada pirmajā pusē Feldmanis vadīja Omskas latviešu nacionālo komiteju.

1919. gada 10. novembrī iestājās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas dienestā, darbojās ārlietu ministrijas atbildīgos amatos un Latvijas sūtniecībā Francijā. 1929. gada 10. janvārī Feldmani iecēla par Ārlietu ministrijas Rietumu nodaļas vadītāju, bet 1930. gada 16. jūlijā par Latvijas pastāvīgo delegātu pie Tautu Savienības Ženēvā, no 1932. gada arī par ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministru Šveicē. Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada 22. septembrī viņu amatu savienošanas kārtībā iecēla arī par Latvijas sūtni Dānijā.[1] 1942. gadā Šveice slēdza Latvijas sūtniecību, atļaujot J. Feldmanim palikt personālā statusā. Pēc tam, kad 1946. gadā Padomju Savienība nodibināja diplomātiskās attiecības ar Šveici, tās valdība sūtnim Feldmanim paziņoja, ka 1947. gada 1. februārī viņam jāatstāj Latvijas sūtniecības nams, kuru Šveices valdība atdeva PSRS. Pēc Alfrēda Bīlmaņa nāves 1948. gadā viņu iecēla par Latvijas sūtni (pilnvaroto pārstāvi) ASV. 1952. gada 30. janvārī viņu personīgā audiencē pieņēma ASV prezidents Harijs Trumens, kuram Feldmanis pasniedza grāmatas "These Names accuse" eksemplāru.[2]

Miris 1953. gada 16. augustā ASV, apglabāts Rock Creek kapsētā Vašingtonā.[3]

AtsaucesLabot

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Oskars Voits
Latvijas sūtnis Šveicē un Dānijā (no 1939)
19321942
Pēctecis:
[[]]
Priekštecis:
Alfrēds Bīlmanis
Latvijas sūtnis ASV
1948 — 1953
Pēctecis:
Arnolds Spekke