Vikipēdija

Kārlis Balodis

Latvijas politiķis
Šis raksts ir par ekonomistu. Par citām jēdziena Kārlis Balodis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kārlis Balodis (vācu: Carl Ballod, krievu: Карл Баллод, 1864. gada 20. jūnijs — 1931. gada 13. janvāris) bija latviešu ekonomists, finansists un demogrāfs. Ievērojams ar to, ka ieguvis Krievijas Zinātņu akadēmijas lielo zelta medaļu un Dmitrija Tolstoja prēmiju par pētījumiem demogrāfijā (1897), bijis Palestīnas valsts saimnieciskās uzbūves plāna autors (1918), Vācijas Kara ministrijas ekonomiskais padomnieks, pārtikas kartīšu sistēmas autors un uz statistiskiem aprēķiniem balstīta pēckara Vācijas saimniecības atjaunošanas plāna izstrādātājs (1919). Viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem (1919), Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes profesors, Saeimas deputāts (1928-1931). Ierosinājis veikt būtiskas izmaiņas Latvijas Republikas tautsaimniecības plānošanā.

Kārlis Balodis
Kārlis Balodis
Personīgā informācija
Dzimis 1864. gada 20. jūnijā
Kokneses draudzes Bilstiņu muiža,
Vidzemes guberņa, (tagad - Kokneses pagasts)
Miris 1931. gada 13. janvārī (66 gadi)
Rīga
Tautība latvietis
Vecāki Miķelis Balodis, Anna Balode
Zinātniskā darbība
Zinātne ekonomika
Darba vietas Berlīnes Universitāte,
Latvijas Universitāte
Alma mater Tērbatas Universitāte, Jēnas Universitāte,
Minhenes Universitāte, Strasbūras Universitāte
Apbalvojumi Krievijas Zinātņu akadēmijas lielā zelta medaļa

DzīvesgājumsLabot

Kārlis Balodis ir dzimis 1864. gada 20. jūnijā Bilstiņu muižas Zīles krogā (tagad - Kokneses pagasts) muižas kalēja Miķeļa Baloža un viņa sievas Annas, dzimušas Ērgles, ģimenē. Viņš bija jaunākais piētiski noskaņotā trīs bērnu ģimenē, viņa vectēvs bija Vidzemes brāļu draudzes sludinātājs (tētiņš). Kārlis agri zaudēja tēvu, māte ar bērniem pārvācās uz Rīgu, kur dzīvoja spiedīgos materiālos apstākļos, tomēr viņš pašmācības ceļā spēja trīs gadu laikā nokārtot ģimnāzijas eksāmenus un 1883. gadā ieguva Jelgavas ģimnāzijas beigšanas diplomu kā eksterns.

No 1884. līdz 1887. gadam K. Balodis ar vecākā brāļa atbalstu studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē, 1888. gadā tika ordinēts par luterāņu mācītāju un devās uz Brazīliju, kur 1889. — 1891. gadā neveiksmīgi centās nodibināt latviešu koloniju. 1891.—1892. gadā viņš studēja ģeogrāfiju Jēnas Universitātē Vācijā un aizstāvēja doktora disertāciju Der Staat Santa Catharina in Südbrasilien par Santakatarinas štata ģeogrāfiju Brazīlijā. 1893. - 1895. gadā strādāja par luterāņu mācītāju Urālos un rakstīja pētījumus par demogrāfiju un statistiku. 1895. gadā no jauna devās uz Vāciju un Minhenes un Strasbūras Universitātēs studēja tautsaimniecību. 1898. gadā Vācijā ar pseidonīmu „Atlanticus” viņš publicēja savu ievērojamāko darbu „Nākotnes valsts”, kuru 1906. gadā krievu valodā izdeva arī Sanktpēterburgā.

Pēc 1899. gada K.Balodis strādāja par tautsaimniecības privātdocentu Berlīnes Universitātē. 1904. gadā viņš apprecējies ar Adeli fon Hugo, austriešu virsnieka atraitni ar divām meitām. 1905. gadā kļuva par Prūsijas Statistikas pārvaldes, 1908. gadā par Vācijas impērijas Finanšu ministrijas (Reichsschatzamt) ierēdni. 1914. gadā ievēlēts par Berlīnes Universitātes goda profesoru. 1918. gada pavasarī, Pirmā pasaules kara beigās, Balodis bija viens no Palestīnas atbalsta komitejas (Deutsches Pro Palästina Komitee zur Förderung der jüdischen Palästina-Siedlung), tās pirmais priekšsēdētājs[1] un pirmā Palestīnas valsts saimnieciskās uzbūves plāna autors. 1919. gadā K. Balodis Vācijas valdības uzdevumā strādāja Socializācijas komisijā (Sozialisierungskommission) pie apgādes organizēšanas un ierosināja pārtikas kartīšu sistēmu.

Pēc kara beigām viņš atgriezās Latvijā, kļuva par Latvijas Augstskolas profesoru un, īslaicīgi, par vicerektoru. 1919. gada 29. septembrī viņš teica akadēmisko runu “Mūžīgā miera ideja un pasaules sauszemes izdalīšana tautu starpā” augstskolas dibināšanas svinībās 1.pilsētas teātrī (tagad - Nacionālā opera), bet 1920. gada 18. novembrī akadēmisko runu “Par Latvijas stāvokli pagājušajā gadā un viņas izredzēm nākotnē” Latvijas Republikas dibināšanas otrajā gadadienā. Agrārās reformas sagatavošanas periodā viņš ieteica Latvijas valdībai daļu muižu zemes izpirkt, lai apgādātu ar to bezzemniekus, toties muižu centrus saglabāt, lai neizpostītu iekoptās zemes un saimniecības ēkas, tomēr tas netika ņemts vērā. 1923. gadā viņš argumentēja "par Daugavas aizsprostošanu un lielas spēkstacijas celšanu, lai ar lētu elektrību apgādātu jaunās valsts rūpniecību un lauksaimniecību". Arī vēlāk Kārlis Balodis bija akadēmiskā opozīcijā valdības saimnieciskajai politikai un Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē lasīja politekonomijas, ekonomikas un ekonomiskās ģeogrāfijas kursus. Ekonomikā visvairāk nodarbojās ar statistiku, izmantojot to galvenokārt ražošanas spēku attīstības un demogrāfisko procesu norises analīzei. 1928. gadā Balodis publicēja grāmatu «Latvijas saimniecība pie spējīgas un pie nespējīgas valdības», kurā viņš analizēja nodokļu sistēmu un deva padomus rūpniecības atjaunošanai. 1928. gadā Balodis tika ievēlēts par 3. Saeimas deputātu.

1931. gada 5. janvārī saslima ar gripu, tika aizvests uz slimnīcu, kur nomira 13. janvārī. Pēc viņa nāves viens no lielākajiem ASV laikrakstiem The The New York Times publicēja nekrologu, kurā Kārlis Balodis bija nodēvēts par "pasaulslavenu ekonomistu, kas bija viens no pirmajiem Palestīnas modernajiem pētniekiem".[2]

Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir Kārļa Baloža balvu, ko saņēmuši N. Balabkins (1994), P. Zvidriņš (1996), O. Krastiņš (1998), J. Krūmiņš (2004), R. Karnīte (2007).

Galvenie darbiLabot

  • Carl Ballod. Der Staat Santa Catharina in Südbrasilien. Stuttgart, 1892 (Doktora disertācija Jēnas Universitātē, atkārtots izdevums: Kessinger Publishing, 2010; 66 lpp.)
  • Carl Ballod. Die Lebensfähigkeit der städtischen und ländlichen Bevölkerung. Duncker & Humblot, Leipzig 1897, 93 S.
  • Людвиг Викторович Бессер, Карл Баллод. Смертность, возрастной состав и долговѣчност православнаго народонаселенія обоего пола в Россіи за 1851-1890 годы с приложениями: смертность, возрастной состав и долговѣчност Франціи за 1882-1886 гг., Прибалтіискаго края за 1880-1883 гг., Пруссіи и Баваріи за 1881-1890 гг. и Англіи, Бельгіи и Австріи за 1880-1890 гг. Академія наук, 1897, 124 с.
  • Carl Ballod (Atlanticus). Der Zukunftsstaat. Produktion und Konsum im Sozialstaat. Stuttgart, 1898
  • Carl Ballod. Die mittlere Lebensdauer in Stadt und Land. Duncker & Humblot, Leipzig, 1899, 141 S.
  • Carl Ballod. Die Sterblichkeit der Grosstädte, 1903
  • Карл Баллод. Государство будущаго: производство и портребление в социальном государствь. Тил. М. П. С, 1906, 167 c.
  • Carl Ballod. Sterblichkeit und Lebensdauer in Preussen. Berlin, 1907
  • Карл Баллод. Марксизм, или, Теорія наивысшей производительности? Тип. т-ва Общественная польза, 1907, 105 c.
  • Carl Ballod. Grundriss der Statistik enthaltend Bevölkerungs-, Wirtschafts-, Finanz- und Handels-Statistik. Berlin, 1913
  • Carl Ballod. Die Bevölkerungsbewegung der letzten Jahrzehnte in Preussen und in einigen anderen wichtigen Staaten Europas. Berlin, 1914
  • Carl Ballod. Palästina als jüdisches Ansiedlungsgebiet. Deutsches Komitee zur Förderung der jüdischen Palästinasiedlung 1918
  • K. Baloscha Latwijas isweidoschana: indiwidualà un sozialà Latwija. Treimans, 1919., 24 lpp.
  • Kārlis Balodis. «Ievads tautsaimniecībā un tautsaimniecības teorija». (Mācību grāmata), 1920. Atkārtoti izdevumi 1924. un 1930. gadā - "Kultūras Balss", 244 lpp.
  • C. Ballod. Sowjet-Russland. Verlagsgesellschaft Freiheit, Berlin, 1920
  • Карл Баллод, А. и. И. Рубиных. Государство будущего. 1920, 178 c.
  • K. Balodis. L’Université de Latvie et l’histoire de sa fondation. Latvijas Augstskolas Raksti. Rīga, 1922. 2.sēj., III-XI lpp.
  • C. Ballod. La Latvie. Latvijas Augstskolas Raksti. Rīga, 1922. — 3.sēj., III-XXXV lpp.
  • C. Ballod. Quel maximum de population notre terre est-elle en état d’alimenter? Latvijas Augstskolas Raksti. Rīga, 1922. 4.sēj., 141.-177.lpp.
  • Carl Ballod.Der Bankrott der freien Wirtschaft und die notwendigen Finanz- und Wirtschaftsreformen. Jena, 1923
  • C. Ballod. Les Forces Hydrauliques Et Les Voies D’eau De La Latvie. Latvijas Universitātes Raksti. Rīga, 1923. — 6.sēj., 157.-184.lpp. (par hidroelektrostaciju būvēšanu Latvijā)
  • Kārlis Balodis. «Ekonomiskā politika», 1923
  • C. Ballod. Garden cities or agricultural cities? Latvijas Universitātes Raksti. Rīga, 1924. — 10.sēj., 115.-158.lpp.
  • K. Balodis. Kur meklējams Latvijas saimnieciskais glābiņš? 1925., 40 lpp.
  • K. Balod. Die „Nova Atlantis” des Bacon. Latvijas Universitātes Raksti. Rīga, 1926. — 14.sēj., 241.-246.lpp.
  • Profesors Kārlis Balodis. «Latvijas saimniecība pie spējīgas un pie nespējīgas valdības» 55 lpp., (1. izdevums 1928. gadā, 2. izdevums 1931. gadā) Saturs un komentāri www.aisbergs.lv
  • K. Balodis. Christoph Mohrbergs Lebenslauf und Testament. Latvijas Universitātes Raksti. Rīga, 1928. — 18.sēj., 625.-636.lpp.

LiteratūraLabot

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. ↑ Jehuda Reinharz (Hrsg.): Dokumente zur Geschichte des deutschen Zionismus, 1882-1933. Mohr Siebeck, 1981, ISBN 978-3-16-743272-3, S.580
  2. ↑ Dr. Karl Balodis, Zion Explorer The New York Times, 14.01.1931.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kārlis_Balodis&oldid=3720968"