Pauls Dāle

Pauls Dāle (1889-1968) bija latviešu skolotājs un filozofs, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes docents (1919), profesors (1928). Latvijas Tautas universitātes padomes priekšsēdētājs, kā arī Mākslas un filozofijas nodaļas vadītājs. Viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem un tās Padomes loceklis.

Pauls Dāle Personīgā informācija Dzimis 1889. gada 23. jūlijā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija Miris 1968. gada 20. janvārī (78 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne filozofija Alma mater Maskavas Universitāte, Latvijas Universitāte

Dzīvesgājums

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš.

Dzimis 1889. gada 23. jūlijā Rīgā namsaimnieka ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas Klasiskajā ģimnāzijā, kur apguva vācu, krievu, angļu, franču, latīņu un sengrieķu valodas. Studēja Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes filozofijas zinātņu nodaļā (1908-1913). Pēc sava zinātniskā vadītāja profesora G. Čelpanova ieteikuma viņu atstāja pie universitātes gatavoties akadēmiskai darbībai, bet 1913. gadā Dāle devās uz Šveici un piestrādāja par mājskolotāju.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņš atgriezās Maskavā, kur strādāja par skolotāju un darbojās Latviešu bēgļu centrālkomitejas kultūras biroja valdē. 1916. gadā P. Dāle Maskavas Universitātē ieguva filozofijas kandidāta grādu.

Tajā laikā Maskavā dzīvojošie latviešu inteliģences pārstāvji apsprieda ideju par Latvijas Augstskolas nepieciešamību. P Dāle vēlāk sastādīja 1921. gadā izdoto Vēsturisko pārskatu par Latvijas Augstskolas nodibināšanu, kurā teikts:

"1916.g. februārī Maskavas Politechniskās Biedrības muzeja lielā audotorijā P. Dāle referēja savu projektu par Latvijas Augstskolu — Universitāti, kas piekopj tīras zinātniskas pētīšanas mērķus un sagatavo praktiskus aroda darbiniekus Latvijas saimnieciskas, administratīvās un garīgās dzīves vajadzībām un latviešu mācības valodā. Referāts vēlāk tika iespiests Maskavas latviešu laikrakstā "Dzimtenes Atbalss" 3 numuros (1916. g. februārī un martā) un tika priekšā celts kā materiāls 1917. gadā Tērbatas izglītības darbinieku kongresā augstskolas sekcijā."

Fragments no dokumenta "Vēsturisks pārskats par LATVIJAS AUGSTSKOLAS nodibināšanu un viņas darbību pirmā (1919. 20) mācības gadā", 1921, sastādījis P. Dāle.

1917. gadā Dāle atgriezās Latvijā un bija Valmieras meiteņu ģimnāzijas direktors un Tautas universitātes lektors.

1917. gada jūnijā Tērbatā J. Oša un E. Felsberga dibinātā Latvijas Augstskolas padome viņu iecēla par padomes sekretāru. Drīz pēc atgriešanās Rīgā Latvijas Pagaidu valdība 1919. gada 2. augustā nolēma dibināt Latvijas Augstskolu un par organizācijas komitejas priekšsēdi iecēla profesoru Paulu Valdenu, bet par viņa vietnieku Paulu Dāli. Tā kā P. Valdens emigrēja uz Vāciju, tad viņš uzņēmās vadīt Augstskolas organizācijas padomes darbu (1919-1921), līdztekus strādādams par filozofijas un psiholoģijas docentu. Viņa pienākums bija sameklēt un savākt vienkopus visus latviešu zinātniekus, kas strādāja kā Krievijas, tā Rietumeiropas universitātēs, lai tos iesaistītu savas nacionālās augstskolas veidošanā.

1923. gada vasaras semestrī P. Dāle papildināja zināšanas Freiburgas Universitātē, kur klausījās fenomenoloģijas kursu E. Huserla seminārā.

1927. gada 27. oktobrī P. Dāle ieguva filozofijas doktora grādu un 1928. gadā tika ievēlēts par profesoru. Nodibināja LU Eksperimentālo psiholoģijas laboratoriju, uz kuras bāzes 1938. gadā izveidoja LU Psiholoģijas institūtu. Vadīja Kanta biedrību, vēlāko Filozofijas biedrību, bija Filozofijas un reliģijas zinātņu biedrības loceklis. 1937. gadā profesors Dāle uzstājās ar referātu L'âme et la conscience 9. Starptautiskajā Filozofijas kongresā Parīzē.

Pēc Latvijas okupācijas slēdza LU Psiholoģijas institūtu, tomēr profesoram P.Dālem atļāva strādāt, 1946. gadā apstiprināja pedagoģijas zinātņu doktora grādu un īsu brīdi viņš bija LVU Filoloģijas fakultātes dekāna vietnieks (1944-1948). Tomēr 1948. gadā politiskās un reliģiskās pārliecības dēļ viņu atlaida no darba Latvijas Universitātē un neļāva nodarboties ar zinātnisko darbu. Tikai pēc pieciem gadiem viņu pieņēma par zinātnisko līdzstrādnieku Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta vārdnīcu daļā, un viņš no krievu valodas tulkoja mācību literatūru (1953-1963). Mūža nogali viņš aizvadīja trūkumā un ciešot no garīgas izolācijas.

Miris Rīgā 1968. gada 20. janvārī, apglabāts Meža kapos.

Darbi

• “Frīdrihs Šlēgelis kā romantisma filozofs” (1911),
• “Dzīves apnikums un dzīves prieks” (1913),
• J. Poruka stāstu izlases “Baltās drānas” tulkojums krievu valodā (1913),
• “J. G. Fihte” (1914),
• “Poruks kā domātājs” (1914),
• “Eiropas kara filozofija” (1914),
• “Domas par reliģiju, mākslu un filozofiju” (1916),
• “Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un viņas darbību pirmā mācību gadā”. Latvijas Augstskola, 1921. - 76 lpp.,
• “Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma. R. Avenāriusa psiholoģiski - filozofiskie uzskati un viņu kritika” (1927) - Dr. philos. disertācija,
• “Ievads filozofijā” (1928),
• "Imanuēls Kants". Valters un Rapa akc. sab., 1936. - 43 lpp.,
• “Lielas personības. Dzīves filozofi” (1935) - sadaļa par I.Kantu,
• “Gara problēmas” (1935) - periodikā publicēto P. Dāles darbu izlase,
• Dale, P. L'âme et la conscience, in: Travaux du IXe congrès international de philosophie (Paris, 1-6 Aout 1937),
• “Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru” (1944).