Augusts Tentelis

Augusts Tentelis;
Personīgā informācija
Dzimis	1876. gada 23. novembrī ; Vidrižu pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris	1942. gada 19. janvārī (65 gadi); Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlandes reihskomisariāts
Tautība	latvietis
Vecāki	Ādams Tentelis un Marija Tentele
Bērni	Augusts Tentelis un Pēteris Tentelis
Zinātniskā darbība
Zinātne	pedagoģija, vēsture
Darba vietas	Pēterburgas Universitāte, Latvijas Universitāte
Alma mater	Pēterburgas Universitāte
Apbalvojumi	Triju Zvaigžņu ordenis, 1., 2. un 3. šķira ; Atzinības krusts, 1. šķira (1938); Tēvzemes balva (1940)

Augusts Tentelis (dzimis 1876. gada 23. novembrī, miris 1942. gada 19. janvārī) bija latviešu pedagogs un vēsturnieks, atkārtoti ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru. Latvijas Republikas Izglītības ministrs divās valdībās.

Dzīvesgājums

Augusts Tentelis dzimis 1876. gada 23. novembrī Vidrižu pagasta "Kalna Ennes" (vai "Kalnenēs") mājās zemnieka Ādama Tenteļa un viņa sievas Marijas ģimenē.

Mācījās Vidrižu pagastskolā un Lēdurgas draudzes skolā. 1894. gadā viņš iestājas Valkas skolotāju seminārā, pēc mācību pabeigšanas piecus gadus strādāja par skolotāju Limbažos. 1904. gadā A. Tentelis devās uz Pēterburgu, kur Pēterburgas II ģimnāzijā kā eksterns nolika beigu eksāmenus un uzsāka studijas Pēterburgas Universitātē.

1910. gadā A. Tentelis pabeidza Pēterburgas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes vēstures nodaļu. 1913. gadā viņš nokārtoja maģistra eksāmenus, vasaras mēnešos papildinājās Vācijas universitātēs. Paralēli studijām A. Tentelis no 1910. gada līdz 1918. gadam strādāja par vēstures skolotāju un latīņu valodas pasniedzēju Sv. Pētera baznīcas skolā, Filoloģijas institūta ģimnāzijā, Paula Leshafta augstākajos sieviešu kursos. No 1916. gada rudens līdz 1920. gada beigām viņš bija Pēterburgas Universitātes privātdocents. 1914. gada 8. jūnijā A. Tentelis apprecējās ar Mariju Aleksandru. Bija vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedrs.

1920. gada decembrī A. Tentelis pieņēma uzaicinājumu strādāt jaunizveidotajā Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē un atgriezās Latvijā. 1920. gada 13. marta fakultātes sēdē viņš tika ievēlēts par docentu un 1921. gada 5. oktobrī Latvijas Augstskolas Organizācijas padome A. Tenteli ievēlēja par Latvijas Universitātes profesoru. 1924. gadā viņu ievēlēja par LU prorektoru studentu lietās un 1925. gada 1. jūlijā viņš kļuva par trešo LU rektoru un rektora amatā bija līdz 1927. gada 30. jūlijam. 1927.-1928. gadā A. Tentelis veica LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāna pienākumus, bet 24.01.1928.-30.11.1928. bija Latvijas Republikas izglītības ministrs.

No 1929. gada 1. jūlija līdz 1931. gada 30. jūnijam Augusts Tentelis atkārtoti bija LU rektors.

1931.—1933. gadā un 1935. gadā viņš atkārtoti bija LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns. No 11.07.1935. līdz 21.08.1938. A. Tentelis vēlreiz bija Latvijas Republikas izglītības ministrs.

Aptuveni 16 gadus viņš veltīja promocijas darba veikšanai, kuru tā arī nepabeidza. Sakarā sabiedrisko un politisko darbību 1936. gadā A. Tentelim piešķīra LU vēstures zinātņu Goda doktora grādu.

Pēc Latvijas padomju okupācijas, LPSR Izglītības Tautas Komisariāts 1940. gadā 25. oktobra sēdē profesoru A. Tenteli atbrīvoja no amata.

1942. gada 19. janvārī Rīgā Augusts Tentelis mira un 24. janvārī viņu apglabāja Meža kapos.

Darbība izglītības ministra postenī

1935. gada 12. septembrī ministrs Tentelis parakstīja likumu par Latvijas Universitātes zinātniskās pētniecības fondu. Bija noteikts, ka līdzekļi fondam ienāk no valsts budžeta, LU speciāliem līdzekļiem, Kultūras fonda un no privātiem dāvinājumiem. Nauda bija izmantojama dažādu pētniecības līdzekļu (aparātu) iegādāšanai, arhīvu pētīšanai, ekspedīciju sarīkošanai u. tml.

1936. gada 14. janvārī Ministru prezidents K. Ulmanis un Izglītības ministrs A. Tentelis parakstīja likumu par Latvijas vēstures institūtu (LVI), kurā bija minēts, ka "Latvijas vēstures institūts ir patstāvīga valsts augstākā zinātnes iestāde ar sēdekli Rīgā. Institūts pakļauts tieši izglītības ministram. Institūta uzdevums ir latviešu un vispārīgās vēstures notikumu un parādību pētīšana un noskaidrošana nacionālisma un patiesības garā. Institūta darbība aptver: 1) latviešu senvēsturi, 2) latviešu vecāko vēsturi, 3) latviešu jaunāko vēsturi un 4) vispārīgo vēsturi. Institūtam ir juridiskas personas tiesības. Institūta sastāvu, iekārtu, darbību un tiesības noteic Ministru kabineta izdotie statūti. Līdzekļus institūtam valsts atvēl budžeta kārtībā; institūtam ir tiesības dibināt un pārzināt arī speciālus fondus, kas izlietojami saskaņā ar institūta statūtiem. Institūta attiecīgā budžeta gadā vēl neizlietotie līdzekļi, izņemot budžeta kārtībā atvēlēto summu pārpalikumus, ieskaitāmi institūta speciālos fondos. Nodibinoties Latvijas zinātņu akadēmijai, vēstures institūts pāriet tanī kā viņas pirmā sastāvdaļa."

1937. gada 16. decembrī A.Tentelis parakstīja likumu par Latvijas universitātes mācību grāmatu apgādniecību. Līdzekļiem grāmatu izdošanai vajadzēja ienākt no valsts budžeta, Kultūras fonda, universitātes speciālajiem līdzekļiem, ziedojumiem un no pārdotām mācību grāmatām. Instrukcija likuma piemērošanai bija jāizstrādā Latvijas Universitātes padomei un jāapstiprina izglītības ministram.^[1]

Svarīgākās uzstāšanās

Tentelis, Augusts. Vergilijs un viņa laiks : [ievada runa Vergilija svinībās š.g. 15. oktobrī Latvijas Universitātes aulā] / Augusts Tentelis // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. - Nr.11 (1930, nov.), 420.-421.lpp.
Gustavs Ādolfs kā Vidzemes kārtotājs : (priekšlasījums Zviedru un latviešu tuvināšanās biedrībā 1930. gada 6. novembrī) / Augusts Tentelis // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. - Nr.2 (1931, febr.), 113.-119.lpp.
Tentelis, Augusts. Patiesība un nacionālisms : ievads Latvijas vēstures skolotāju kursiem : [runa kursus atklājot] / Augusts Tentelis // Jaunākās Ziņas. - Nr.143 (1936, 30.jūn.), 3.lpp. : att.
Tentelis, Augusts. Tur mirdz latvju tautas dižā pagātne : izglītības ministra A. Tenteļa runa, senlietu izstādi atklājot : [runas fragmenti] / Augusts Tentelis. - Paraksts: P. A. // Jaunākās Ziņas. - Nr.291 (1936, 22.dec.), 1.lpp.
Vēstures institūta darba sākums // Latvijas Kareivis. - Nr.107 (1936, 12. maijs), 1., 6.lpp. - Tekstā izglītības ministra prof. Augusta Tenteļa runa.
Pārskats par latviešu vēsturi / Augusts Tentelis. - (Pirmajā vēstures skolotāju kongresā nolasītie referāti) // Pagātne un tagadne : Latvijas Vēstures skolotāju biedrības rakstu krājums. - Rīga : Latvijas Vēstures skolotāju biedrība, 1937. - 2.sēj., 97.-109.lpp.
Malvess, R. Pirmā Baltijas vēsturnieku konference Rīgā no š.g. 15.-20. augustam / R. Malvess // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. - Nr.9 (1937, sept.), 274.-275.lpp. - Tekstā izglītības ministra prof. Augusta Tenteļa runas fragmenti.

Publikācijas

Ordeņa mestrs Valters Pletenbergs / Augusts Tentelis // Rīts. - Nr.59 (1935, 28.febr.), 3.lpp.
Rīga un latvieši 13. gadsimteņa sākumā / Augusts Tentelis - Kopsav. vācu val.: 43.lpp. // Senatne un Māksla. - Rīga: Pieminekļu valde, 1936. - 3.sēj., 37.-43.lpp.

Apbalvojumi un pagodinājumi

III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1926),
Somijas Baltās Rozes Ordeņa II šķira (1926),
II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1928),
Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa I šķira (1929),
Francijas Goda Leģiona ordeņa III šķira (1930),
Igaunijas Melnā Ērgļa ordeņa II šķira,
Igaunijas Sarkanā Krusta ordeņa I šķira,
Lietuvas Ģedimina ordeņa I šķira,
Vatikāna Svētā Silvestera ordeņa I šķira,
I šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1937. gada 14. maijā),^[2]
I šķiras Atzinības krusts Nr. 1 (1938. gada 9. novembrī),^[3]
Tēvzemes balva 1940. gadā.

Literatūra

Profesors Augusts Tentelis. Dzīve un darbs^{[novecojusi saite]}. Sast. M. Saviča. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2009. 248 lpp. ISBN 978-9984-45-117-6
Auns, M. Augusts Tentelis. - ( Latvijas Universitātes akadēmiskās dzīves pieredze un tradīcijas) // Jubilejas izdevums = Anniversary edition / Latvijas Universitāte. - (Zinātniskie raksti / LU). - (Latvijas Universitātei 85). - (2004), 237.-242.lpp.
Izglītības ministra 60 gadi // Rīts. - Nr.324 (1936, 23. nov.), 2. lpp.
Švābe, A. Augusts Tentelis. 23.XI.1876. — 23.XI.1936 // Brīvā Zeme. - Nr.265 (1936, 21. nov.), 3. lpp.
Treijs, R. Augusta Tenteļa laiks : (24.01.1928.-30.11.1928; 11.07.1935.-21.08.1938.). // Treijs, R. Latvijas valsts un tās vīri : Latvijas Republikas Valdības. Ministri savos darbos : 1918.-1940. : ar Pirmās Republikas un Otrās Republikas Saeimas un Valdības locekļu sarakstiem pielikumā. - Rīga : Latvijas Vēstnesis, 1998. 220. lpp.

Ārējās saites

DIGITĀLĀ KOLEKCIJA "LU REKTORI"

Atsauces

↑ «Rihards Treijs. Valdība un zinātne gadu ritumā. Zinātnes Vēstnesis: 1999.g. 22. marts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 17. augustā.
↑ «Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 22. saraksts». Valdības Vēstnesis (107). 1937-05-14. 1. lpp. Skatīts: 2022-01-02.
↑ Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000

Priekštecis: Jānis Ruberts	Latvijas Universitātes rektors 1925. gads — 1927. gads	Pēctecis: Mārtiņš Zīle
Priekštecis: Jānis Pliekšāns	Latvijas Izglītības ministrs 1928. gads	Pēctecis: Edmunds Ziemelis
Priekštecis: Mārtiņš Zīle	Latvijas Universitātes rektors 1929. gads — 1931. gads	Pēctecis: Mārtiņš Bīmanis
Priekštecis: Ludvigs Adamovičs	Latvijas Izglītības ministrs 1935. gads — 1938. gads	Pēctecis: Jūlijs Auškāps

[1] «Rihards Treijs. Valdība un zinātne gadu ritumā. Zinātnes Vēstnesis: 1999.g. 22. marts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 17. augustā.

[2] «Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 22. saraksts». Valdības Vēstnesis (107). 1937-05-14. 1. lpp. Skatīts: 2022-01-02.

[3] Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000

[1]

[2]

[3]