Arnolds Spekke

Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts. Latvijas Universitātes filoloģijas doktors un profesors (1922). Latvijas vēstures pētnieks.

Arnolds Spekke Personīgā informācija Dzimis 1887. gada 14. jūnijā Vecumnieku pagasts, Bauskas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1972. gada 27. jūlijā (85 gadi) Vašingtona, ASV Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne romāņu filoloģija, Latvijas vēsture Alma mater Maskavas Universitāte Sasniegumi, atklājumi Latvijas vēstures pētniecība

Viens no aktīvākajiem latviešu trimdas darbiniekiem pēc Otrā pasaules kara, piedalījās Latvijas Atjaunošanas komitejas Eiropas centra dibināšanā Londonā (1951). Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā (1963—1970), vienlaikus arī pilnvarotais lietvedis, Latvijas Republikas sūtniecības Vašingtonā vadītājs un ģenerālkonsuls ASV.

Dzīves gājums

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš.

Dzimis 1887. gada 14. jūnijā Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastskolas pārziņa Andreja Spekkes ģimenē. Mācījās Iecavas pagastskolā, no 1906. gada Jelgavas reālskolā. Uzsāka studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, bet tad izlēma doties uz Maskavu, kur no 1909. līdz 1915. gadam studēja senās romāņu valodas Maskavas Universitātes Romāņu filoloģijas fakultātē. Pirmā pasaules kara laikā strādāja par lektoru Arheoloģijas institūtā un par latīņu valodas skolotāju vairākās Maskavas ģimnāzijās. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada vasarā Spekke atgriezās Latvijā un 1919. gadā strādāja par skolotāju Jelgavā un Liepājā, tad vadīja jaundibināto Pirmo valsts vidusskolu Rīgā (1920—1922). Līdztekus no 1919. gada viņš strādāja par Latvijas Universitātes romāņu filoloģijas docētāju. 1927. gadā Spekke ieguva filoloģijas doktora grādu, bija Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns un LU prorektors studentu lietās. 1932. gadā kā Rokfellera stipendiāts papildinājās Polijā un Itālijā.

1933. gadā A. Spekki iecēla par Latvijas Republikas sūtni Itālijā, Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā un viņš pārcēlās uz dzīvi Romā. Pēc Latvijas okupācijas viņš 1940. gada 27. jūlijā iesniedza protesta notu Itālijas valdībai un 9. augustā atstāja sūtņa amatu. Līdz Otrā pasaules kara beigām strādāja par skolotāju, bibliotekāru un tulku Milānā un Romā, rakstīja grāmatu "Latvijas vēsture", kas iznāca 1948. gadā. Kopā ar Jāzepu Čamani nodibināja un vadīja Latviešu bēgļu komiteju Romā (1945—1950), 1951. gadā izdeva savas grāmatas tulkojumu angļu valodā "History of Latvia".

1954. gadā Spekke pārcēlās uz ASV, kur bija Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā, bet no 1963. līdz 1970. gadam Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs.

Miris Vašingtonā 1972. gada 27. jūlijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņa pīšļi apglabāti Vecumnieku kapsētā.

Pazīstamākie darbi

• 1927. "Alt-Riga im Lichte eines humanistischen Lobgedichts vom Jahre 1595 (Bas. Plinius, Encomium Rigae)" (vāciski)
• 1932. "Quelques nouveaux matériaux pour l'histoire de la cartographie et de l'iconographie de l'ancienne Livonie. " (franciski)
• 1948. "Latvijas vēsture" (atkārtots izdevums: "Latvijas vēsture: Latvju tautas likteņcīņas Eiropas krustceļos" 2003. gadā)
• 1951. "History of Latvia" (angliski)
• 1952. "Latvia and the Baltic problem: sketch of recent history" (angliski)
• 1955. "Latvia and the Baltic problem" (angliski)
• 1957. "The ancient amber routes and geographical discovery of the Eastern Baltic" (angliski)
• 1959. "Baltijas jūra senajās kartēs"
• 1961. "The Baltic Sea in ancient maps" (angliski)
• 1962. "Some problems of Baltic-Slavic relations in prehistoric and early historical times" (angliski)
• 1962. "Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeogrāfiskā atklāšana"
• 1964. "Latvijas vēsture, 1500-1600" (kopā ar Edgaru Dunsdorfu)
• 1965. "Ķēniņa Stefana ienākšana Rīgā un cīņas par Doma baznīcu"
• 1967. "Atmiņu brīži" (atkārtots izdevums: "Atmiņu brīži: ainas, epizodes, silueti" 2000. gadā)
• 1968. "Balts and Slavs: their early relations" (angliski)
• 1969. "Vecākie latvju tautas apģērba zīmējumi"
• 1972. "Rīgas slavināšana 1595 gadā"
• 1995. "Latvieši un Livonija16. gs."

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordenis
• PBLA Tautas balva (1967)

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Pēteris Sēja	Latvijas sūtnis Itālijā, Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā 1933—1940	Pēctecis: Mārtiņš Perts
Priekštecis: Jūlijs Feldmanis	Latvijas sūtnis ASV 1954—1970	Pēctecis: Anatols Dinbergs
Priekštecis: Kārlis Reinholds Zariņš	Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā 1963—1970	Pēctecis: Anatols Dinbergs