1996. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1996. gada notikumi Latvijā.
| Pasaulē: | 1993 1994 1995 - 1996 - 1997 1998 1999 |
| Latvijā: | 1993 1994 1995 - 1996 - 1997 1998 1999 |
| Laikapstākļi: | 1993 1994 1995 - 1996 - 1997 1998 1999 |
| Sportā: | 1993 1994 1995 - 1996 - 1997 1998 1999 |
| Kino: | 1993 1994 1995 - 1996 - 1997 1998 1999 |
Valsts amatpersonas
labot šo sadaļu| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Guntis Ulmanis | |
| 6. Saeimas priekšsēdētājs | Ilga Kreituse (līdz 26. septembrim) | |
| Alfrēds Čepānis (no 26. septembra) | ||
| Ministru prezidents | Andris Šķēle | Šķēles 1. Ministru kabinets |
Notikumi
labot šo sadaļu- Sākās Interneta izplatība mājsaimniecību vidū un Interneta kafejnīcu bums.
- Sākās "Svara vērotāju" kustība.
Janvāris
labot šo sadaļu- 6. janvāris — darbu uzsāka Latvijas Radio 3 — Klasika.[1]
- 11. janvāris — uzņēmuma "Veldze" akciju kontrolpaketi par 350 064 latiem iegādājās SIA "Mono".
- 24. janvāris — pirmā airBaltic AVRO RJ70 lidmašīna piezemējās Rīgas lidostā.[2]
Februāris
labot šo sadaļu- Ministru kabinets izveidoja Eiropas integrācijas padomi.[3]
- Latvijā darbu sāka Eiropas Komisijas delegācija.[3]
- 29. februāris — dibināts futbola klubs Valmiera FC.
Jūnijs
labot šo sadaļu- 11. jūnijs — Sandis Ozoliņš NHL finālā hokeja komandas Kolorādo "Avalanche" sastāvā ieguva Stenlija kausu.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 5. jūlijs — airBaltic pievienojās SAS EuroBonus programmai.[2]
- 12.—14. jūlijs — pēc Tallinas pieredzes, Rīgā tika rīkots vērienīgs triju dienu mūzikas festivāls Rock Summer Rīga '96, kurā piedalījās tādi mūziķi kā ZZ Top, East 17, Björk, Babyloon Zoo, Republica un citi.[4]
Augusts
labot šo sadaļu- 3. augusts — Mazirbē tika atklāts pirmais telekaršu taksofons.[5]
Septembris
labot šo sadaļu- 18. septembris — Cēsīs darbu uzsāka uzziņu dienests 118 (tagad 1188).[6]
Novembris
labot šo sadaļu- 30. novembris — tika atklāja ciparu centrāle Liepājā (ietilpība — 19 000 abonenta līniju).[5]
Decembris
labot šo sadaļu- 18. decembris — Ministru kabinets apstiprināja pirmo Nacionālo programmu Latvijas Integrācijai Eiropas Savienībā.[3]
Dzimuši
labot šo sadaļu- 27. janvāris — Augusts Valdis Vasiļonoks, hokejists
- 14. februāris — Roberts Akmens, kanoe airētājs
- 13. aprīlis — Rihards Lomažs, basketbolists
- 26. augusts — Matīss Kivlenieks, hokejists (miris 2021. gadā)
- 27. augusts — Kārlis Arnolds Avots, aktieris
Miruši
labot šo sadaļu- 9. februāris — Gunārs Piesis, kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
- 17. marts — Kārlis Barons, daiļdārznieks (dzimis 1912. gadā)
- 21. maijs — Igors Činnovs, dzejnieks (dzimis 1909. gadā)
- 10. augusts — Māris Šternbergs, biologs, pasniedzējs (dzimis 1940. gadā)
- 15. oktobris — Andrejs Dandzbergs, valsts darbinieks un uzņēmējs (dzimis 1941. gadā)
- 29. novembris — Pauls Duškins, gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
- 25. decembris — Igors Ždanovs, šahists (dzimis 1920. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas Radio 3 'Klasika' atzīmēs 15. jubileju Arhivēts 2010. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē., delfi.lv, 27.12.2010.
- ↑ 2,0 2,1 airBaltic: Par mums / Korporatīvā informācija / Vēsture Arhivēts 2009. gada 26. aprīlī, Wayback Machine vietnē., airbaltic.lv
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises[novecojusi saite], arhivi.lv
- ↑ Scandinavian Indie - Non-Swedish Festivals 1996
- ↑ 5,0 5,1 Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata Arhivēts 2018. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē., pipkalejs.lv
- ↑ 1188 — Par mums Arhivēts 2010. gada 30. martā, Wayback Machine vietnē., 1188.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļuVideo
labot šo sadaļu- TV3 nolemj likvidēt, ltvpanorama, youtube.com
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |