Džordžo Agambens (itāļu: Giorgio Agamben; dzimis 1942. gada 22. aprīlī) ir itāļu filozofs. Attīstījis Kārļa Šmita idejas par valsts izņēmuma stāvokli, Vitgenšteina idejas par dzīvesformām (lebensform), ietekmējojoties no Fuko idejām par biopolitiku.
|
|
| Vispārīgā informācija
|
| Skola, tradīcija
|
kontinentālā filozofija
|
| Nozīmīgas idejas
|
homo sacer, izņēmuma stāvoklis, lebensform
|
| Galvenās intereses
|
estētika, politikas filozofija
|
| Alma mater
|
La Sapenca
|
| Ietekmējies no
|
Aristotelis, Markss, Debors, Fuko, Benjamins, Deridā, Heidegers, Ārente, Bruno, Nīče, Varburgs, Šmits, Levī-Stross, Benvenists, Delēzs, Veila
|
| Nozīmīgi darbi
|
Homo Sacer. Il potere sovrano e la vita nuda (1995), Stato di eccezione (2003)
|
| Valoda
|
itāļu valoda, angļu valoda
|
|
Dzimis Romā, studēja tiesības un filozofiju La Sapenca universitātē. Piedalījās Heidegera semināros. Draudzējas un sadarbojas ar daudziem redzamiem Itālijas un Francijas intelektuāļiem. Pētījis Benjamina daiļradi, bija Benjamina rakstu itāļu valodā redaktors. Pasniedzis dažādās Itālijas, Francijas un ASV universitātēs. Kritizējis ASV reakciju uz 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem.
