Konstantīns Baļmonts (krievu: Константин Дмитриевич Бальмо́нт; dzimis 1867. gada 15. jūnijā, miris 1942. gada 23. septembrī) bija krievu simbolisma dzejnieks un tulkotājs, viens no krievu dzejas sudraba laikmeta redzamākajiem pārstāvjiem.
Ieguva plašu atpazīstamību pēc piektā dzejoļu krājuma "Degošās ēkas" (Горящие здания) publicēšanas 1900. gadā. Par piedalīānos studentu demonstrācijā un satīrisku dzejoli par Nikolaju II 1901. gadā tika izsūtīts no Sanktpēterburgas. No 1906. līdz 1913. gadam dzīvoja emigrācijā, kuras laikā daudz ceļoja, tai skaitā uz eksotiskām valstīm. 1913. gadā atgriezās Krievijā. 1920. gadā ar Jurģa Baltrušaita palīdzību Baļmontam tika atļauts izbraukt no Padomju Krievijas. Apmetās Parīzē, kur dzīvoja līdz mūža galam diezgan lielā trūkumā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Konstantīns Baļmonts.
