1942. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1942. gada notikumi Latvijā.

NotikumiLabot

2. janvāris — Audriņu traģēdija: Otrā pasaules kara laikā Audriņu ciematā vāciešu karavīri izlaupīja un nodedzināja 42 mājas un saimniecības ēkas, 215 iedzīvotājus, ieskaitot bērnus un sirmgalvjus, arestēja un nošāva pie Ančupāna kalniem, bet 4. janvārī Rēzeknes tirgus laukumā publiski nošāva 30 ciemata vīriešus. Pēckara gados Audriņu ciemats tika uzbūvēts no jauna.

7. marts — Vācijas Austrumu lietu ministrs Alfrēds Rozenbergs izdeva direktīvu par Pašpārvaldi Latvijā.

14. novembris — Vācu drošības iestādes veica plašus pretošanās kustības "Latviešu nacionālistu savienība" locekļu un tās izdotā nelegālā laikraksta "Tautas Balss" redakcijas līdzstrādnieku arestus.

1. janvāris — Antons Balodis, diplomāts (1880)
12. janvāris — Kornēlijs Veidnieks, politiķis, jurists (1899)
19. janvāris — Hermanis Apsītis, jurists, politiķis (1893)
4. februāris — Pēteris Apkalns, luterāņu mācītājs (1882)
7. februāris — Erasts Bite, jurists un politiķis (1880)
20. februāris — Rihards Bērziņš, literāts, pirmās Latvijas ziņu aģentūras dibinātājs (1888)
16. marts — Antons Rancāns, ārsts un politiķis (1897)
30. aprīlis — Jānis Kauliņš, politiķis (1889)
3. maijs — Jānis Rozītis, futbolists (1912)
10. maijs — Fricis Zilbers, jurists (1875)
9. jūnijs — Jānis Kaminskis, politiķis (1878)
17. jūnijs:
- Jēkabs Grots, jurists (1888)
- Gotfrīds Mīlbergs (Skuju Frīdis), rakstnieks un politiķis (1887)
29. jūlijs — Krišjānis Berķis, ģenerālis (1884)
20. septembris — Kārlis Ulmanis, politiķis (1877)
25. septembris — Andrievs Niedra, mācītājs, politiķis, rakstnieks (1871)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.