Jānis Kārlis Brušvits (krievu: Иван Михайлович Брушвит, 1878—1946) bija latviešu politiķis, Krievijas Satversmes sapulces deputāts (1918).

Jānis Brušvits
Brušvits (vidū) kā Satversmes sapulces deputātu komitejas loceklis
Brušvits (vidū) kā Satversmes sapulces deputātu komitejas loceklis
Personīgā informācija
Dzimis 1879. gada 5. maijā
Ventspils, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1946. gada 5. augustā (67 gadi)
Vladimira, PSRS
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās valsts darbinieks, politiķis

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1879. gada 5. maijā Ventspilī pastnieka Miķeļa Brušvita un viņa sievas Margrietas ģimenē. Mācījās Ventspils apriņķa reālskolā, strādāja par telegrāfistu. Studēja Pēterburgas Ķeizarienes Katrīnas Kalnu institūtā (Горный институт Императрицы Екатерины II), iestājās Sociālistu revolucionāru partijā (SRP), izslēgts no augstskolas par pretvalstisku darbību. Pēc 1905. gada revolūcijas emigrēja uz Vāciju, tad atgriezās Pēterburgā un atsāka studijas Kalnu institūtā.

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā dienēja Krievijas impērijas armijā praporščika pakāpē, pēc Februāra revolūcijas bija Samāras guberņas izpildkomitejas priekšsēdis, ievēlēts par Krievijas Satversmes sapulces deputātu no eseru partijas.[1] 1918. gada sākumā lielinieki viņu apcietināja, pēc atbrīvošanas no cietuma viņš maijā pievienojās Čehoslovāku leģionam, piedalījās Satversmes sapulces deputātu komitejas (Комитет членов Учредительного собрания, Комуч) izveidē, bija atbildīgs par finanšu daļu, pēc Krievijas pilsoņu kara apmetās uz dzīvi Prāgā.

Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā NKVD viņu apcietināja un deportēja uz PSRS, kur piesprieda piecu gadu ieslodzījumu. Miris 1946. gadā Vladimiras cietumā.[2].

Ārējās saites

labot šo sadaļu