Ventspils apriņķis (vācu: Kreis Windau, krievu: Виндавский уезд, lībiešu: Vǟnta mǭkõr)[2] bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Ventspils apriņķis
(1819—1949)
Ventspils apriņķis 1940. gadā Ventspils apriņķis 1940. gadā
Ventspils rajona ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Ventspils
Kopējā platība: 3238,4 km2
Iedzīvotāji (1897):[1] 48 275
Blīvums (1897): 15.3 iedz./km2
Izveidots: 1819. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Ventspils apriņķis Vikikrātuvē

Kurzemes guberņas sastāvā

labot šo sadaļu
 
Ventspils virspilskunga tiesas Piltenes apgabala (zaļā krāsā) un Kurzemes hercogistes daļas 1770. gada kartē.

Ventspils apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pārdēvējot Ventspils pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Windau, Виндавское гауптманство) par apriņķi.[3]

Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija trīs draudžu novadi:[4]

1912. gadā Ventspils apriņķī bija 11 pagasti un 2 pilsētas:[5]

Pagasti


Pilsētas

Pirmā pasaules kara vācu okupācijas laikā tika izveidoti Vārves pagasts (atdalot to no Sarkanmuižas pagasta) un Užavas pagasts (atdalot to no Ziru pagasta).

Iedzīvotāju dalījums pēc mātes valodas

labot šo sadaļu
gads iedzīvotāji kopā latvieši vācieši krievi ebreji poļi lietuvieši baltkrievi igauņi lībieši ukraiņi čigāni tatāri pārējie
1857 46298 38413 3286 382 1619 543 0 0 0 2052 0 3 0 0
1881 46499 36960 4107 328 2515 ~26 ~17 +krievi 97 2374 +krievi 63 0 12
1897 48275 41112 3790 300 1396 59 15 1 152 1325 27 85 3 10

Latvijas Republikas sastāvā

labot šo sadaļu
 
Ventspils apriņķa karte ar autoceļiem (1935).

1925. gadā tika izveidots Ances pagasts, atdalot to no Popes pagasta[6].

1939. gadā Sarkanmuižas pagasts tika pārdēvēts par Ventas pagastu[7].

Ventspils apriņķis bija 3238,4 km2 liels un tas robežojās ar Aizputes apriņķi, Talsu apriņķi un Kuldīgas apriņķi. Ventspils apriņķim bija 157 km gara jūras piekraste.

Ventspils apriņķī bija 2 pilsētas un 102 ciemi. Lielākās apdzīvotas vietas bija Ventspils, Piltene, Ēdole, Kolka, Dundaga, Mazirbe un Ugāle.

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu
 
Latvijas pašvaldību karte (1938)[8]

1940. gada sākumā Ventspils apriņķis iedalījās divās pilsētās un 14 pagastos:[9]

Pilsētas

Pagasti


Latvijas PSR sastāvā

labot šo sadaļu
 
Ventspils apriņķis 1947. gadā.

1940. gadā Ventspilij tika piešķirts republikas pakļautības pilsētas statuss un tā tika izdalīta no apriņķa sastāva. 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Ventspils apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Alsungas, Dundagas un Ventspils rajonos.[10]

  1. 1,0 1,1 1,2 http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_gub_97.php?reg=19.
  2. «Latviešu-lībiešu-igauņu vārdnīca – livonian.tech» (latviešu). Skatīts: 2024-01-16.
  3. А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
  4. Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
  5. Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
  6. [1] Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis 1925.gada 20.aprīlis
  7. [2] Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis 1939.gada 30.decembris
  8. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  9. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  10. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites

labot šo sadaļu