Lamekins
Lamekins (latīņu: Lammekinus, Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā. Vēstures avotos minēts 1230. gadā, kad viņš noslēdza līgumu ar pāvesta legātu Alnas Balduīnu par katoļu priesteru pieņemšanu savā zemē, par pakļaušanos un nodevu maksāšanu vēlāk ieceļamajam Kurzemes bīskapam un par neatkarību no Dānijas un Zviedrijas karaļiem. Pēc līguma ķēniņa Lamekina zemes kuršiem bija jāpiedalās visos aizsardzības un uzbrukuma karos pret pagāniem (citām kuršu, zemgaļu un žemaišu ciltīm), visās lietās jāklausa vicelegātam Balduīnam un tad viņiem ir tiesības palikt brīviem, kamēr vien viņi paliek pie katoļu ticības. Domājams, ka līgums ar ķēniņu Lamekinu bija spēkā līdz kuršu sacelšanās laikam 1236.—1242. gadā, kad tika nogalināts 1234. gadā ieceltais Kurzemes bīskaps Engelberts. Iespējams, ka tajā laikā karalis Lamekins valdīja visā Kursas valstī, jo līgums tika parakstīts kuršu vārdā ar valdnieka tiesībām raksturīgajām pilnvarām.
Vārda cilme
labot šo sadaļuLatīņu valodā rakstītajā līgumā viņš tika saukts par Lammekinus vai Lammechinus, kas atbilst personvārdam "Lamekins". Viņa vārda kursiskā izruna varētu būt bijusi Lamiķis, jo Zlēku pagastā vēl tagad ir māju vārds “Lamiki” jeb “Lameks” (A.Bielenstein, 1892; J.Endzelīns, 1925; J.Plāķis, 1936; A.Švābe, 1938).
Vēl 14. gadsimta vidū Zlēku pagasta Abavas ciemā dzīvojis kāds no ķēniņa Lamiķa pēctečiem — Kuldīgas komturijas novadnieks Lammike, otrs Īvandes pagasta Edzēs — Nassote Lammike, bet trešais Alsungas pagasta Almāles ciemā — Lammike.
"Liber Census Daniae" pieminēta Lamatas zeme (terra Lammato) starp Prūsiju un Kursu, bet 1252. gada līgumā starp Vācu ordeņa virsmestra vietnieku un Kurzemes bīskapu par Klaipēdas dibināšanu ir norāde uz terra Lammethin.
Pēc viena uzskata Lamiķa vārds tiek saistīts ar baltu cilmes vārdu *lāmata (E.Blese, 1937). Pēc cita uzskata Lamiķa jeb Lamekina vārda etimoloģija saistāma ar Baltijas somiem, jo 1337. gada ierakstā Tallinā pieminēts kāds "Lamekina dēls" (famulus Lamechinus).
Lamekina valsts teritorija
labot šo sadaļuPēc šī dokumenta var secināt, ka ķēniņa Lamekina valsts atradusies ap Ventu, galvenokārt uz rietumiem no tās un aptvēra vismaz trīs 1253. gada Kursas dalīšanā minētās zemes — Bandavu, Ventavu un Piemari. Viņa valsts bija iedalīta zemēs (latīņu terrae), kas savukārt sastāvēja no kiligundām un ciemiem.
Hipotētiskais portrets
labot šo sadaļu13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki ķēniņa Lamekina laikā
labot šo sadaļuPriekštecis: nezināms |
Rietumkursas ķēniņš Lamekins pirms un pēc 1230. gada |
Pēctecis: nezināms |
Priekštecis: Vilhelms no Modenas (1224—1230) |
Romas pāvesta vicelegāts (1230—1232) un Romas pāvesta legāts (1232—1234) Alnas Balduīns |
Pēctecis: Vilhelms no Modenas (1234—1246) |
Priekštecis: - |
Kurzemes bīskaps Engelberts (1234—1242) |
Pēctecis: Heinrihs no Licelburgas (1245/1251—1263) |
Priekštecis: Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229) |
Livonijas bīskapi Nikolajs fon Nauens (1229—1253) |
Pēctecis: Rīgas arhibīskaps Alberts Zauerbērs (1253—1273) |
Priekštecis: Venno (1204—1209) |
Zobenbrāļu Ordeņa mestri Folkvins (1209—1236) |
Pēctecis: Livonijas Ordeņa mestri Hermans Balke (1237—1239) |
Informācijas avoti
labot šo sadaļu- Lamekins, Latviešu konversācijas vārdnīca. 14.sējums, 27569.—27572.sleja.
- Švābe, A. Senā Kursa. Grāmatā: Straumes un avoti. I sējums. Rīga: A.Gulbis, 1938. 408 lpp.>45.—114.lpp.