Kurzemes plānošanas reģions
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem. Reģions aizņem Latvijas rietumu daļu un tā teritorija pārsvarā sakrīt ar Kurzemes novada teritoriju. Reģions kā juridiska persona izveidots 2006.gada beigās. To veido lēmējinstitūcija "Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padome" un izpildinstitūcija "Kurzemes plānošanas reģiona administrācija".[1]
Kopš 2022. gada 2. decembra Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs ir Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts.
Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes funkcijas
labot šo sadaļu- noteikt Kurzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa (10 un vairāk gadu) attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes;
– nodrošināt Kurzemes plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;
– vadīt un uzraudzīt Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu, kā arī nepieciešamo grozījumu izstrādi un ieviešanu;
– apstiprināt Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu un to grozījumus;
– nodrošināt Kurzemes pašvaldību sadarbību un Kurzemes plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa un starptautiskajām institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;
– izvērtēt nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, Vienotā programmdokumenta, u.c. nacionālo un nozaru attīstības programmu atbilstību Kurzemes plānošanas reģiona attīstības programmai un teritorijas plānojumam un neatbilstības gadījumos ierosina grozīt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentus vai lemj par grozījumiem Kurzemes reģiona plānošanas dokumentos;
– noteikt plānošanas reģiona institucionālo struktūru;
- apstiprināt padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un KPR administrācijas vadītāju.
Novadi un pilsētas
labot šo sadaļuKurzemes plānošanas reģions kopš 2021. gada 1. jūlija, stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem Nr. 418 “Par plānošanas reģionu teritorijām”, apvieno 8 pašvaldības:
- 2 valstspilsētas – Liepāju un Ventspili;
- 6 novadus – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novadus.[2]
Novadi un valstspilsētas
labot šo sadaļu| Novadi un pilsētas | Iedzīvotāji (2022) |
Iedzīvotāji (2021) |
% (2021) | Platība (km²) |
% |
|---|---|---|---|---|---|
| Dienvidkurzemes novads | 32 936 | 33 364 | 10,2 | 3 629,6 | 22,6 |
| Kuldīgas novads | 27 425 | 27 736 | 9,8 | 2 505,2 | 15,6 |
| Liepāja | 67 360 | 67 964 | 24,2 | 60,4 | 0,4 |
| Saldus novads | 26 688 | 27 110 | 9,7 | 2 179,5 | 13,6 |
| Talsu novads | 35 194 | 35 699 | 12,7 | 2 744,0 | 17,1 |
| Tukuma novads | 43 901 | 44 411 | 15,8 | 2 450,0 | 15,2 |
| Ventspils | 32 955 | 33 372 | 11,9 | 55,4 | 0,3 |
| Ventspils novads | 10 671 | 10 777 | 3,8 | 2 462,3 | 15,3 |
| Kurzemes plānošanas reģions | 277 130 ▼ | 280 433 | 100,0 | 16 086,4 | 100,0 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kurzemes plānošanas reģions». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. janvārī. Skatīts: 2010. gada 9. janvārī.
- ↑ «Par mums». KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS (latviešu). Skatīts: 2022-05-24.
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis ar Latvijas valsts pārvaldi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |