Aldaris (uzņēmums)
Aldaris | |
---|---|
Veids | akciju sabiedrība |
Dibināts | 1992. gada 6. maijā (pirmsākumi 1865. gadā) |
Galvenais birojs | Tvaika iela 44, Rīga, Latvija |
Vadība | Ināra Šure (valdes priekšsēdētāja) Toms Kučinsks (padomes priekšsēdētājs) Tomass Panteli (izpilddirektors) |
Darbinieki | vairāk nekā 200 (2013)[1] |
Apgrozījums | Ls 36,4 miljoni (2008) |
Peļņa | Ls 3,32 miljoni (2008) |
Nozare | pārtikas rūpniecība |
Produkti | alus, sidrs, kokteiļi, bezalkoholiskie dzērieni |
Mājaslapa | www.aldaris.lv |
AS Aldaris ir alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājs Latvijā. Līdz 2013. gadam "Aldaris" bija uzskatāms par Latvijas alus tirgus līderi. 2008. gadā "Aldara" produkcija aizņēma 46,1 procentu alus tirgus Latvijā.[2] 2013. gadā uzņēmums veica restrukturizāciju, samazinot ražošanu, kā arī atlaižot 59 darbiniekus.
Vēsture
labot šo sadaļu"Aldaris" par savu izveidošanas gadu uzskata 1865. gadu, kad latviešu zemnieks Jānis Daude, kurš bija pieņēmis vācisku vārdu Johaness Dauders, pašreizējā "Aldara" atrašanās vietā Sarkandaugavā uzbūvēja alus darītavu Waldschlößchen (latviski: Mežpils). Nākamā īpašnieka un vadītāja Ādolfa fon Bingnera vadībā[3] 1900. gadā noritēja vērienīga ražotnes modernizācija — brūvēšanas procesā ieviesa ūdens atdzelžošanu, filtrēšanu un mākslīgo atdzesēšanu, tāpat rūpnīca bija pilnībā elektrificēta un svienota ar dzelzceļa līniju. 1905. gadā Waldschlößchen kļūst par akciju sabiedrību. Uzņēmums savu darbību sekmīgi turpināja arī pēc Pirmā pasaules kara. 1937. gadā valstij piederošā "Latvijas Kredītbanka" nopirka visas alus darītavu "Valdšleschens", "Ilģuciems" un "Tanheizers" akcijas, faktiski veicot nacionalizāciju, un tiek izveidots jauns lieluzņēmums. Tā nosaukumu izvēlējās publiskā aptaujā, kurā piedalās 3338 iesūtītāji. Par labāko tika atzīts nosaukums "Aldaris".[4]
Arī pēc inkorporācijas PSRS sastāvā un Otrā pasaules kara tas saglabāja savu nosaukumu. 1976. gadā notika administratīva (nedaudz līdzīga 1937. gadam) uzņēmumu apvienošana. "Aldari" apvieno ar "Vārpas" un "Iļģuciema" alus darītavām zem kopīga nosaukuma: ražošanas apvienība "Aldaris".[5]
1992. gadā "Aldaris" uzsāka sadarbību ar skandināvu koncernu "Baltic Beverages Holding" (BBH).[6] Vēlāk notika uzņēmuma privatizācija, kurā "Aldarī" daļas ieguva gan BBH, gan uzņēmuma darbinieki. Valsts, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 63, savas kapitāla daļas pārdeva 1995. gadā.[7] BBH pakāpeniski palielināja savu daļu uzņēmumā. 2000. gadā BBH piederēja 75% akciju (darbiniekiem 25%), 2006. gada sākumā — 84,88%, bet 2008. gadā, kad par BBH vienīgo īpašnieku kļuva Carlsberg Group, "Aldaris" tam pieder pilnībā[8][9][6] Pašlaik (2010) "Aldaris" tiek pozicionēts kā viens no Carlsberg Group uzņēmumiem — Aldaris, part of the Carlsberg Group (Aldaris, daļa no Carlsberg Group)[6]
-
Alusdarītava Waldschlösschen
-
Waldschlößchen alus darītavas etiķetes
-
"Aldaris" reklāma 1939. gadā
-
r/a "Aldaris" emblēma (1980)
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Aldaris» atlaidīs 59 darbiniekus; brūvēs ekskluzīvu alulsm.lv
- ↑ Krīzes laikā meklē lētu alu, nra.lv, 20.05.2009.
- ↑ Māra Rozenberga. «Kad «Bavārijas aldaris» Dauders izrādās latvietis Daude. Pārsteidzoši atklājumi «Dauderu» atjaunotajā ekspozīcijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-20.
- ↑ Jaunākās Ziņas, "Visas Aldaŗa akcijas atradīsies latviešu rokās" 10.03.1937.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 145. lpp.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Aldaris Brewery Arhivēts 2010. gada 21. februārī, Wayback Machine vietnē., carlsberggroup.com, pārbaudīts 11.02.2010.
- ↑ Par valsts kapitāla daļu pārdošanu, likumi.lv, 14.02.1995.
- ↑ "Aldaris" prognozē smagu gadu , delfi.lv, 14.02.2000.
- ↑ «Aldara» peļņa pērn — 3,1 miljonu latu[novecojusi saite], apollo.lv, 29.03.2006.
Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |