Pauls Mandelštams
Pauls Mandelštams (vācu: Paul Mandelstamm; dzimis 1872. gada 19. septembrī Žagarē, miris 1941. gadā) bija Latvijas ebreju izcelsmes[1] arhitekts.
| Pauls Mandelštams | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1872. gada 19. septembrī Žagare, Kauņas guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Lietuva) |
| Miris |
1941 (68–69 gadu vecumā).svg){kind=small} Rīga, Ostlande (tagad  Latvija) |
| Nozares | Arhitektūra |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1870. gada 6. septembrī Žagares ebreju tirgotāja Hirša Mandelštama ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, no 1891. līdz 1892. gadam studēja Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļā, pēc tam līdz 1898. gadam — Arhitektūras nodaļā.[2]
No 1900. līdz 1901. gadam piedalījās Rīgas elektriskā tramvaja depo projektēšanā Frīdriha ielā 2, no 1903. līdz 1904. gadam vadīja Rīgas ūdensvada būvi.[2]
1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Maskavu, pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezās Rīgā un strādāja par arhitektu.
Nogalināts Latvijas vācu okupācijas laikā 1941. gadā Rīgas Centrālcietumā.[3]
Literatūra labot šo sadaļu
- Krastiņš J. Pauls Mandelštams. Sava krāsa varavīksnē. Rīga: 1997. 109 - 113 lpp.
- G. Smirin. Outstanding Jewish personalities in Latvia. Riga, 2003. p. 21.
- Крастиньш Я. А. Стиль модерн в архитектуре Риги. М, 1988. С. 256 (krieviski)
Projektētās ēkas labot šo sadaļu
Viņš ir vairāk nekā 70 daudzstāvu mūra namu projekta autors.[2] Līdz Pirmajam pasaules karam projektējis ēkas eklektisma, jūgendstila, neoklasicisma stilā Stabu ielā 30 (1899), Tramvaju depo Frīdriha ielā 2 (1900), Alberta iela 10 (1903), Noliktavas iela 3 (1903), Brīvības iela 141 (1903), Kalēju iela 23 (1903), Ebreju skola Abrenes ielā 2 (1904), Annas Sakses iela 6 (1904), Mārstaļu iela 28 (1906), Mārstaļu iela 16 (1907), Kaļķu iela 14 (1907), Artilērijas iela 35 (1908), Pulkveža Brieža iela 11 (1908), Minsterejas iela 8 - 10 (1909), Lāčplēša iela 7 (1909), Tallinas iela 59 (1910), Audēju iela 2 (1910), Birznieka-Upīša iela 27 (1910), Dagdas iela 4 (1910), Marijas iela 2 (1911), Grēcinieku iela 8 (1911), Akas iela 5 – 7 (1911), Šķūņu iela 4 (1911), Ganu iela 4 (1911), Dzirnavu iela 132 (1912), Kaļķu iela 22 (1912-1914), ebreju klubs un teātris Skolas ielā 6 (kopā ar E. Trompovski, 1913–1914), bankas ēka Doma laukumā 8 (1913).
Pēc atgriešanās Latvijā projektējis ēkas galvenokārt funkcionālisma stilā: Kalēju ielā 5 (1926), Elizabetes ielā 51 (1928), Stabu ielā 47, Smilšu ielā 1 (1929), Bruņinieku ielā 40 (1929), Bruņinieku ielā 49 (1932), Brīvības ielā 97, Meža prospektā 40 (1930), Krišjāņa Barona ielā 44 u.c.
-
Kalēju iela 23 (1903) -
Doma laukums 8 (1913) -
Skolas iela 6 (1913–1914) -
Elizabetes iela 51 (1928) -
Meža prospekts 40 (1930) -
Kr. Barona iela 44 (1938)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana». Mfa.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 12. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 318. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ Файвел Пауль Мандельштам jewage.org
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Biogrāfija (angliski)
 | Šī mākslinieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |