Aleksandra vārti

**Aleksandra vārti**
Aleksandra vārti
	2002. gadā
	Aleksandra vārti
Koordinātas	56°57′45.26″N 24°5′57.94″E / 56.9625722°N 24.0994278°EKoordinātas: 56°57′45.26″N 24°5′57.94″E / 56.9625722°N 24.0994278°E
Atrašanās vieta	Viestura dārzs, Rīga, Latvija
Autors	Johans Dāniels Gotfrīds
Tips	triumfa arka
Sākuma datums	1815
Pabeigšanas datums	1817
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Aizsardzības numurs	85
Vērtības grupa	valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	vēsture
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 18. decembris

Aleksandra vārti (Aleksandra triumfa arka) ir klasicisma arhitektūras piemineklis, kas celts pēc Romas triumfa arkas parauga^[1] no 1815. līdz 1817. gadam un atrodas Viestura dārzā Latvijas galvaspilsētā Rīgā.^[2]

Vienīgā triumfa arka Latvijā,^[3] nosaukta Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra I Romanova vārdā.

Vēsture

Rīgas triumfa arkas pamatus ielika 1815. gada 4. jūlijā par godu Krievijas Impērijas uzvarai Napoleona karos un tās ķeizara Aleksandra I nopelniem.^[2] Finansiāli projektu atbalstīja Rīgas turīgie pilsoņi.^[2] .^[2] Celti Johana Dāniela Gotfrīda (Johannes Daniel Gottfriedt) vadībā, projekta autors nav zināms.^[1] Sākotnēji Aleksandra vārti (tolaik vācu: Alexander Thor, Alexanderpforte atradās tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta, kur tos pēc Septītās koalīcijas kara beigām 1818. gada 28. augustā atklāja Aleksandrs I.^[2]

Pilsētai izplešoties, 1904. gadā tos pārvietoja uz tagadējo Brīvības gatves posmu pie Šmerļa meža.^[2] Pēc pulkveža Zemitāna nāves tos 1928. gadā pārdēvēja par Zemitāna vārtiem,^[4] bet 1936. gadā pārcēla uz pašreizējo atrašanās vietu Viestura dārzā.^[5]

Aleksandra vārti pie Rīgas austrumu robežas (ap 1880)
Aleksandra vārti Aleksandra ielas galā (19. gadsimta beigās)
Aleksandra vārti kā elektriskā tramvaja līnijas galapunkts (1901)
Rīgas Triumfa arka pēc pārcelšanas uz Šmerli (pēc 1904)
Pulkvedis Zemitāns sešjūgā iebrauc caur Triumfa arku Rīgā (1919. gada 6. jūlijā)
Zemitāna vārti pirms to pārcelšanas uz Viesturdārzu (1935)

Apraksts

Arka balstās uz smilšakmens kolonnām, kas veidotas joniskajā kārtojumā. Arkas abās pusēs augšdaļā ir no bronzas izveidoti medaljoni, uz kuriem attēloti gan kara, gan miera simboli.^[1]

Aleksandra vārti ir 10,1 metru augsti, 9,7 metrus plati, 5,5 metrus dziļi, savukārt caurbrauktuves platums ir 4,25 metri.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. ISBN 9984-9482-1-8.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 Rīgas ielas. 3. sējums. Mārupe : Drukātava. 2009. 163. lpp. ISBN 9789984798868.
↑ «Triumfa arka». Citariga.lv. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
↑ zudusilatvija.lv
↑ «Aleksandra vārti Aleksandra vārti». Russkije.lv. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.