Burkards Dzenis
Burkards Dzenis (1879. gada 11. jūlijs — 1966. gada 17. augusts) bija latviešu tēlnieks, mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs,[1] tēlnieka Teodora Zaļkalna brālēns un gleznotājas Dagnes Dzenes tēvs.[2]
| Burkards Dzenis | |
|---|---|
 Burkards Dzenis | |
| Dzimis |
1879. gada 11. jūlijā Dreiliņu pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1966. gada 17. augustā (87 gadu vecumā) Deitona, Ohaio,  ASV |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | tēlniecība, grafika, glezniecība, dekoratīvi lietišķā māksla, muzeju darbs |
| Apbalvojumi |
 Triju zvaigžņu ordenis |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1879. gada 11. jūlijā Garonska muižā pie Juglas ezera[3] Dreiliņu pagastā. Māte Klementīne (dzimusi Aizpuriņa).[4] Mācījās Strazdumuižas pamatskolā un Rīgas pilsētas reālskolā, 1897. gadā iestājās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, kur mācības beidza 1905. gadā. Ieguvis stipendiju, viņš devās uz Parīzi, kur, tāpat kā viņa laikabiedri Gustavs Šķilters un Teodors Zaļkalns, iepazinās ar Ogista Rodēna daiļrades principiem. Darbojās latviešu mākslinieku apvienībā Rūķis un no 1910. gada piedalījās mākslas izstādēs.
Pirmā pasaules kara beigās 1918. gadā atgriezās Latvijā, bija Valsts mākslas muzeja direktors (1920–1944), Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķās tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1922–1944), kultūras pasākumu organizators.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz ASV.
Miris 1966. gada 17. augusts Deitonā Ohaio štatā ASV.
Daiļrades raksturojums
labot šo sadaļuDzeņa daiļrades attīstībā nozīmīgu lomu spēlēja materiālu maiņa - viņš pārgāja no bronzas uz cietajiem materiāliem, viens no pirmajiem latviešu portrettēlniecībā sāka izmantot granītu ("A. Saulieša portrets"), kas radīja monumentalitātes iespaidu. Dzenis veidojis arī kapu pieminekļus (piemēram, Jurim Alunānam un Rūdolfam Pērlem).
Dzeņa daiļradi maz ietekmēja impresionisms, viņš vairāk nodarbojās ar raksturojuma precizitāti.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «1915 – 1940. g. Mākslas biedrības - Latvijas mākslas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. decembrī. Skatīts: 2010. gada 24. oktobrī.
- ↑ «KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 27. martā. Skatīts: 2010. gada 24. oktobrī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. IV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6313-6317. sleja.
- ↑ "Mūsu kultūras darbinieku auklētājas". Atpūta, Nr.601: 21 lpp. 1936. gada 8. maijs..
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |