Liborijs fon Bergmanis
- Šis raksts ir par luterāņu mācītāju. Par citām jēdziena Bergmanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Liborijs fon Bergmanis (vācu: Liborius von Bergmann; 1754. gada 5. septembrī — 1823. gada 14. jūlijā) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons. Pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas 1802. gadā dibinājis „Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienību“ (Literärisch-Praktische Bürgerverbindung), bijis tās goda loceklis (1821).
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuLiborijs fon Bergmanis dzimis 1754. gada 5. septembrī Ādažos. No 1768. līdz 1774. gadam mācījās Rīgas licejā. No 1774. līdz 1784. gadam studēja teoloģiju Leipcigas Universitātē, ieguva filozofijas doktora grādu. No 1778. līdz 1779. gadam apceļoja Vāciju, Šveici, Franciju, Angliju, Nīderlandi, pēc atgriešanās dzimtenē bija barona fon Budberga ģimenes skolotājs Strazdumuižā (1779-1780). 1785. gada ceļojumā pa Vāciju iepazinies ar Lesingu, Klopštoku un Kantu. No 1790. gada Sv. Pētera draudzes (arī Doma) mācītājs un virsmācītājs (1800), konsistorijas loceklis. 1816. gadā dibinājis Vidzemes mākslas muzeju. Izdevis Vecākās atskaņu hronikas fragmentus ar saviem komentāriem (1817). Miris 1823. gada 14. jūlijā Rīgā.
Vecākās Atskaņu hronikas izdošana
labot šo sadaļuLiborijs Bergmanis izveidoja lielu bibliotēku un iesaistījās Nikolausa Himzeļa muzeja izveidē. 1797. gadā ar kāda grāmatu tirgotāja starpniecību viņam no Ļvivā dzīvojoša ierēdņa Bretšneidera izdevās iegādāties agrāk Livonijas ordeņa bruņinieku īpašumā bijušu Vecākās atskaņu hronikas norakstu. Tas bija liela formāta uz pergamenta rakstīts manuskripts uz 166 lappusēm.
Par saviem līdzekļiem Bergmanis to savā spiestuvē iespieda 107 eksemplāros un izplatīja saviem draugiem. Izdevumā bija hronikas teksts oriģinālvalodā ar Bergmaņa pēcvārdu uz septiņām lappusēm, kurā atspoguļota rokraksta atrašanas vēsture un dots tā izvērtējums. Tam seko īss hronikas satura atstāstījums modernajā vācu valodā uz 23 lappusēm, notikumus grupējot pēc ordeņa mestru valdīšanas laika un papildinot ar komentāriem no citiem vēstures avotiem. Grāmatas beigās bija senās vidusaugšvācu valodas vārdu skaidrojums (glosārijs) uz deviņām lappusēm.[1]
Darbošanās kā masonam
labot šo sadaļuRīgas ložas Zum Schwerdt krēsla meistars (1779-1790), ieguvis 4. grādu Striktās Observances sistēmā (1790). 1783. gadā kā ložas "Pie zobena" vadītājs atklāja brīvmūrnieku uzturētu skolu trūcīgajiem bērniem. 1785. gadā izdotas viņa "Brīvmūrnieku dziesmas mūzikā lietošanai Rīgas un Vidzemes ložās".
Livonijas monētu kolekcija
labot šo sadaļu1795. gadā L. fon Bergmanis savu Livonijas monētu kolekciju pārdeva Himzeļa muzejam. Ir saglabājies viņa apraksts par kolekcijas 1119 Livonijas monētām un medaļām un 99 Krievijā kaltām monētām un medaļām. Apjoma un sastāva ziņā tā, iespējams, bija pati pilnīgākā tāda veida kolekcija Baltijā 18. gs. nogalē.[2]
Darbi (nepilns saraksts)
labot šo sadaļu- Versuch einer kurzen Geschichte der Rigischen Stadtkirchen seit ihrer Erbauung, und ihrer Lehrer von der Reformation bis auf die jetzige Zeit. Riga: Julius Conrad Daniel Müller, 1792. Octavo. [8], 58, [2] lpp.
- Erinnerungen an das unter dem Scepter des russischen Kaiserthums verlebte Jahrhundert. Riga: Häcker, 1814
- Kurze biographische Nachrichten von den General-Superintendenten Livlands. Riga: Häcker, 1814
- Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen. Riga: Häcker, 1817
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Atskaņu hronika. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds; Ē.Mugurēviča, K.Kļaviņa komentāri. Vidusaugšvācu un latviešu valodā. Rīga: Zinātne, 1998. 389 lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 23. februārī. Skatīts: 2012. gada 19. februārī.
- ↑ Himzela muzeja monētu kabineta vēsture (1795-1881) CREATIVE MUSEUM, Viktors Dāboliņš, 2016. gada 24. augustā
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam" (latviski)
- Deutschbaltische Biographische Lexikon (vāciski)
- TLÜAR rahvusbibliograafia isikud (igauniski)
- Freimaurerlieder in Musik gesetzt zum Gebrauch einiger Logen in Riga und Livland. Riga 1785, Johann Gottlob Immanuel Breitkopf, Leipzig
- Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen, aus der Original-Handschrift zum Druck befördert, mit einigen Erläuterungen und einem Glossar versehen von Dr. Liborius Bergmann. - Riga, 1817. - 220 S.