Zahārijs Stopijs
Zahārijs Stopijs (latīņu: Zacharias Stopius, dzimis ap 1535. gadu, miris 1593. vai 1594. gadā)[1] bija Rīgas brīvpilsētas ārsts (1560—1577), astronoms un astrologs Livonijas kara laikā. Izdeva kalendāru (1565), aprēķināja Saturna un Marsa konjunkciju (1592. gada 8. jūnijā), kā arī paredzēja Saules un divus Mēness aptumsumus.
| ||||||||||
| ||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis kā Zaharijs Štope (Stoppe) Breslavā, kas no 1526. gada bija Kārļa V pārvaldībā. Studēja medicīnu Rostokas Universitātē,[2] pēc kuras beigšanas viņu 1560. gadā uzaicināja kļūt par Rīgas arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma (1498—1563) ārstu. Viņa ierašanās gadā Livonijas ordenis parakstīja personālūnijas līgumu (t.s. Viļņas ūniju) ar Lietuvas dižkunigaitijas dižkungu Sigismundu Augustu.
Arhibīskaps Vilhelms slimoja pēc ieslodzījuma Smiltenes cietoksnī, kur bija nokļuvis pēc apvainojumiem mēģinājumā nodot protestantisko Livoniju katoliskās Polijas karaļa protektorātā. Arī pēc arhibīskapa nāves 1563. gadā doktors Stopijs turpināja būt par Rīgas arhibīskapijas ārstu (Erzstiftisches Rigisches Physicus), kura pienākumos ietilpa arī kalendāra sastādīšana nākamajam gadam, norādot dienas, kas labvēlīgas labības sēšanai, koku ciršanai, acu pilienu lietošanai u.tml. Kalendāru 1565. gadā izdeva Kēnigsbergā un tā eksemplārs saglabājies Latvijas akadēmiskajā bibliotēkā.[3]
1569. gadā Rostokā izdeva viņa doktora grāda promocijas "Runu pret pseidomediķu apgalvojumiem" (latīņu: Oratio de imposturis pseudomedicorum). Šajā laikā viņš apprecējās un iegādājās ārpilsētas muižiņu pie Mazās Juglas upes. No Stopija muižiņas vārda radies Stopiņu pagasta nosaukums.
1575. gadā Krievijas cars Ivans IV guva panākumus Livonijas karā un viņa pakļautība bija lielākā daļa no Vidzemes un Igaunijas teritorijas, izņemot Rīgu un Tallinu. 1577. gadā pēc konflikta ar Rīgas rāti Stopijs atteicās no pilsētas ārsta amata un savā muižiņā nodarbojās ar astronomiju un astroloģiju. No 1577. gada 14. novembra līdz 1578. gada 12. janvārim viņš ar astronomiskiem instrumentiem novēroja tolaik redzamo spožo komētu un sacerēja astroloģisku traktātu Judicium astrologicum vom Comet Sterne, ko veltīja Kurzemes hercoga Gotharda sievai Annai. Hercogs 1586. gadā esot viņam izlēņojis zemi Daugavas kreisajā krastā Bolderājā, kas vēlāk ieguva Lofelta muižas vārdu. Dzīves pēdējā posmā nodarbojās ar lauksaimniecību un pierakstīja savus novērojumus enciklopēdiskā traktātā, kuru pārstrādātā veidā S. Guberts izdeva tikai pēc 1645. gada.
Miris 1593. vai 1594. gadā. Pēc cita uzskata doktors Stopijs miris apmēram 1603. gadā.[4]
Piemiņa
labot šo sadaļu2001. gadā pie Tuberkulozes un plaušu slimību centra ēkas Stopiņu pagasta "Upeslejās" viņam uzstādīja piemiņas akmeni Zahārijam Stopijam — ārstam un astronomam XVI gs.
Darbi
labot šo sadaļu- Johannes Bocerus, Zacharias Stopius. Preces votivae ... (Poetische Abschiedswünsche für den Lic. med. Zacharias Stopius aus Breslau bei seinem Aufbruch nach Livland). Rostoka, 1560.
- Oratio De imposturis Pseudomedicorum recitata in Celebr. Academia Rostochiana, cum sibi decenaetur gradus Doctorum ... Additi sunt ritus promotionis. Rostoka, 1569.
- Schreibcalender auff das Jar nach Christi unsers einigen Erloessers und Heilands Geburt M.D.LXV. Gestellet Durch I. Zachariam Stopium Vratislauiensem Erzstiftischen Rigischen Physicum. Kēnigsberga, 1565.
- Judicium astrologicum vom Comet Sterne. Rokraksts, 1578.
- Stratagema Oeconomicum ... lauksaimniecības enciklopēdijas rokraksts. (pirmteksts daļēji ietverts Solomona Guberta ap 1645. gadu izdotajā lauksaimniecības mācību grāmatā).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 334. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ Skatīt ierakstu Zaharijs Stopijs par 1558./1559. gada ziemas semestrī imatrikulētajiem studentiem Rostock Matrikelportal
- ↑ Jānis Stradiņš. “Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā”. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. — 124 lpp.
- ↑ A.Feuereisen. Die aelteste Rigasche Almanach. S.82-97.