Dzimis 1922. gada 4. janvārī Ropažu pagasta Zālītēs zemnieka ģimenē. Mācījās Ropažu pamatskolā, ko beidza 1935. gadā un strādāja lauku darbus Ogresgala pagastā. 1939. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, strādāja par atslēdznieka mācekli un strādnieku tramvaju darbnīcās. Pēc J. Raiņa vakara vidusskolas beigšanas 1945. gadā uzsāka neklātienes studijas LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, kuras beidza 1951. gadā. Viņa pirmā recenzija bija "Luga par padomju jaunatni" laikrakstā "Cīņa" (1950). Bija laikraksta "Cīņa" literārais līdzstrādnieks (1948-1955), Rakstnieku savienības biedrs (1956), Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks (1956-1959), filoloģijas zinātņu kandidāta disertācija "Satīras asajā gaismā" par A. Upīša komēdijām (1957), Tekstoloģijas sektora vadītājs (1959-1964), institūta direktors (1963-1983).
Uzrakstījis daudz biogrāfisku grāmatu un kinoscenārijus Rīgas Kinostudijas filmām "Mērnieku laiki" (1968), "Nāves ēnā" (1971).
Miris 2000. gada 25. janvārī Murjāņos, apbedīts Rīgas Meža kapos.[1]
- Latviešu literatūras vēsture (līdzautors, 1962),
- Literatūra un laikmets (līdzautors, 1970),
- Problēmas un risinājumi (līdzautors, 1973),
- Andreja Upīša simtgadei (līdzautors, 1977),
- Rainim 125 (līdzautors, 1990)
- Zelta kamolītis (1965)
- Andrejs Pumpurs (1964),
- Rainis (1977),
- Auseklis (1981),
- Kalna Kaibēni (1989),
- Savādnieki (1979),
- Mūžība (1971),
- Hronists un Velns (1985),
- Sadursmes krēslas laikmetā (1993),
- Zvana spēles (1995),
- Kad strazdi svelpj (1968),
- Subraba karote (1986),
- Hausmanis V. Radis strādāt, ne garas runas teikt. Literatūra un Māksla, 1972. gada 1. janvārī;
- Rakstniekam un literatūrzinātniekam Jānim Kalniņam - 60. LPSR ZA Vēstis, 1982;
- Tabūns B. Vārdi otrajai. Karogs, 1982;
- Stankevičs A. Izprast dzīvi. Rīga: 1988, 1968.-174. lpp.;
- Tomēr dzīvojam (Saruna). I. Treimane, Karogs, 1994, 4;
- Hausmanis V. Mans darba kolēģis Jānis Kalniņš. LM Latvijā, 2000, 27.I;
- Kalniņš J. Nenovēlīgais latvietis Jānis Rainis un pateicīgais vācietis Johans Volfgangs Gēte. 11 dažādi spalvasbrāļi. R., 2000.