Portāls:Zinātne

kuru arī Tu vari papildināt!
Zinātnes portāls

Zinātne (latīņu: scientia - zināšanas, zinošs) ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas. Savukārt šīs zināšanas tiek iegūtas mērķtiecīgi zinātniekiem apkopojot un analizējot datus, ko tie iegūst, veicot novērojumus, pētījumus un eksperimentus. Pēc tam iegūtās zināšanas ļauj teorētiski izskaidrot, kā norisinās dažādi procesi un parādības gan dabā, gan sabiedrībā. Par zinātni sauc arī zināšanu sistemātisku kopumu kādā noteiktā sfērā.
Izmeklēts raksts

Dimants (grieķu: adamas (αδάμας) – neievainojamais) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī. Tā cietība un augstā gaismas dispersija padara to par noderīgu materiālu gan rūpniecībā, gan juvelierizstrādājumos. Dimants ir cietākais zināmais dabiskas izcelsmes minerāls, kas to padara par lielisku abrazīvu. Lai iegūtu apslīpētus dimantus, tos vienīgi ir iespējams apstrādāt zem augsta spiediena un augstas temperatūras ar citiem dimantiem (pazīstami kā II tipa (Type-II) dimanti), kuri ir cietāki, vai arī ar vielām, kuras ir cietākas par pašu dimantu. Šīs vielas var būt borazons, ultracietais fullerīts vai dimanta nanostienīši. Tas nozīmē arī to, ka dimants lieliski saglabā virsmas pulējumu – savu izcilo spīdumu. Dimanta kušanas temperatūra ir 3547 °C – visaugstākā no visiem minerāliem. Dimants tradicionāli tiek uzskatīts par visvērtīgāko dārgakmeni.
Ik gadus pasaulē iegūst ap 130 miljonus karātu (26 tonnas) dimantus ar kopējo vērtību ap 9 miljardi ASV dolāru. Katru gadu arī mākslīgie dimanti tiek ražoti ap 100 tonnām.
Kategorijas un galvenie temati
Izmeklēts attēls

Piparmētra (Mentha x piperita) ir daudzgadīgs, kultivēts lūpziežu dzimtas mētru ģints ārstniecības augs, kas jau kopš senseniem laikiem plaši pazīstams visā pasaulē.
Saistītie portāli
Ar portālu Zinātne ir saistīti šādi portāli:
![]() |
Astronomija |
![]() |
Bioloģija |
![]() |
Ģeogrāfija |
![]() |
Kosmonautika |
![]() |
Meteoroloģija |
![]() |
Medicīna |
![]() |
Saules sistēma |
Izmeklēta biogrāfija

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis 1879. gada 14. martā, miris 1955. gada 18. aprīlī) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko XX gadsimta zinātnieku. Izgudrotājs (izgudrojis žiroskopisko kompasu, ledusskapi, dzirdes aparātu). Nozīmīgākais Einšteina ieguldījums fizikā ir relativitātes teorijas izveide. Einšteinam bijusi liela nozīme arī kvantu mehānikas, statistiskās mehānikas un kosmoloģijas attīstībā. 1921. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija fizikā par fotoelektriskā efekta skaidrojumu un "par nopelniem teorētiskās fizikas labā". Viņa vārdā nosaukta vienība, ko lieto fotoķīmijā, asteroīds, kā arī ķīmiskais elements einšteinijs.
Jaunākās ziņas
2017. gada jūnijs
Pasaulē
- (Fizika) ASV pētnieku grupa sadarbībā ar Ķīnu ir sintezējusi materiālu, kas pēc būtības ir jauna oglekļa forma. Šis materiāls ir ļoti izturīgs, bet svarīgākais ir tas, ka tas līdzīgi gumijai ir arī elastīgs. Turklāt šī oglekļa jaunā forma laiž cauri gaismu un elektrisko strāvu, kas ļauj visu to izmantot dažādās jomās no kosmiskās un kara tehnikas līdz pat sadzīves iekārtām. Oglekļa jaunā forma tika iegūta ar augstu spiedienu un temperatūru iedarbojoties uz vienu no amorfā oglekļa formām, kas tiek saukts par stikla oglekli (glassy carbon). Sākotnējais materiāls tika pakļauts 250000. atm. spiedienam un 1000° C temperatūrai, kā rezultātā ogleklis iegūst vienlaicīgi gan grafīta, gan dimanta īpašības.
- (Astrofizika) A. Einšteina vispārīgā relativitātes teorija tika pārbaudīta ar Piena Ceļa galaktikas centrālā melnā cauruma palīdzību. Tā izgāja kārtējo pārbaudi, kad divas zvaigznes paātrināti riņķo ap mūsu galaktikas centrālo melno caurumu. Saskaņā ar zinātnieku ievāktajiem datiem, trajektorija u.c. šo zvaigžņu kustības dinamiskie parametri pilnībā saskan ar to, ko nosaka vispārīgā relativitātes teorija. Tā ir pirmā reize, kad šī teorija tika pārbaudīta ar supermasīva melnā cauruma un tā tuvāko objektu palīdzību.
- (Paleontoloģija) 99 mlj. gadu sena putnu mazuļa paliekas tika atrastas Mjanmas dzintarā. Dzintara gabala redzamajā daļā varēja saskatīt tikai putnēna kāju, taču pētot to ar kopjūtertomogrāfu tika konstatēta arī pārējā ķermeņa lielākā daļa. Kopā ar spalvām un kauliem tur tika atklāti arī mīkstie audi. Bija iespējams noteikt pat apspalvojuma krāsu. Putnēns gāja bojā savas dzīves pirmajās dienās. Taču tam uz spārniem bija jau izveidojušās lidspalvas, kas liek domāt, ka, atšķirībā no mūsdienu putniem, šie sāka lidot uzreiz pēc izšķilšanās. Putna mazulis pieder enanhiorņu grupai, kas bija plaši izplatīta krīta periodā. Tos raksturo zobains knābis un pirksti uz spārniem. Ir zināmas ap 60 enanhiorņu sugu.
Latvijā
15. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana uz vakantajām Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekļu, korespondētājlocekļu un ārzemju locekļu vietām. Šogad saņemti 20 pieteikumi uz LZA īsteno locekļu vietām, kas ir lielākais pieteikumu skaits visā akadēmijas pastāvēšanas laikā. Saņemti arī 23 pieteikumi uz korespondētājlocekļu vietām un 5 pieteikumi uz ārzemju locekļu vietām. Atbilstoši LZA Statūtu punktam 3.8.1.1. LZA Senāts 2017. gada Rudens pilnsapulces jaunu locekļu vēlēšanām šogad ir izsludinājis 9 īsteno locekļu vakances, 12 korespondētājlocekļu vakances un 2 ārzemju locekļu vakances.
Vai tu zināji...

- ...ka cilvēki seklā miega laikā ir pat salauzuši rokas?
- ...ka lemuru (attēlā) grūtniecības periods ir aptuveni 146 dienas?
- ...ka smadzenēs ir apmēram 86 miljardi nervu šūnu jeb neironu?
- ...ka mākslīga šūna spēj ražot olbaltumvielas?
- ...ka islandieši esot patentējuši vārdu geizers un to nemaz tik brīvi nevar izmantot?
- ...ka lietus lāse parasti diametrā nav lielāka par trim milimetriem?
- ...ka daudzi saimnieki saviem kaķiem izvēlas izoperēt nagus, lai tie ar nagu asināšanu nebojātu tapetes un mēbeles?
- ...ka visātrāk ap zemeslodi vienatnē apburājusi ir Elena Makartūra?
Lietas, ko tu varētu darīt

Vajadzīgais raksts | Angļu vikipēdijas raksts |
---|---|
Biometrija | en:Biometrics |
Litoloģija | en:Lithology |
Radiofizika | en:Radiophysics |
Siltumfizika | en:Thermal physicsl |
Nanoķīmija | en:Nanochemistry |
Radioķīmija | en:Radiochemistry |
Radioastronomija | en:Radio astronomy |
Astrometrija | en:Astrometry |
Kas ir portāls? | Portālu saraksts
Latviešu Vikipēdijas portāli:
Zinātne ·
Astronomija ·
Saules sistēma ·
Kosmonautika ·
Meteoroloģija ·
Ģeogrāfija
Bioloģija ·
Medicīna ·
Cilvēki ·
Vēsture ·
Otrais pasaules karš ·
Latvija ·
Turcija
Ukrainas karš
Mūzika ·
Māksla ·
Sports ·
Basketbols ·
Formula 1 ·
Futbols ·
Hokejs