Latvijas šaha čempionāts

Latvijas čempionāts šahā ir šaha turnīrs, kurā tiek noskaidrots spēcīgākais Latvijas šahists un šahiste. Tas notiek regulāri kopš 1924. gada.

Profesionāla līmeņa šahisti Latvijā pārādījās jau XIX gadsimtā. Viņi piedalījās Baltijas Šaha savienības kongresos un turnīros, kurus organizēja Rīgas Šaha biedrība. Taču tikai ar neatkarības iegūšanu sāka notikt nacionālie čempionāti. Iesākumā tie saucās par Latvijas šaha kongresiem. Pirmais Latvijas šaha kongress notika 1924. gadā, no tā arī sākās Latvijas šaha čempionātu vēsture. Līdz 1934. gadam darbojās noteikums, ka čempionātā nedrīkst piedalīties iepriekšējo gadu uzvarētājs, tādēļ pirmā Latvijas šaha kongresa uzvarētājs Hermanis Matisons bija tikai viena čempionāta dalībnieks. Pirms Otrā pasaules kara čempionātos cīņa par uzvaru pārsvarā ritēja starp Frici Apšenieku un Vladimiru Petrovu, bet 1941. gada sastāvā ziņā spēcīgā čempionātā uzvarēja tolaik jaunais meistars Aleksandrs Koblencs.

Šaha turnīri notika arī Otrā pasaules kara laikā, tomēr tie nevarēja pulcēt visus tobrīd stiprākos. Karš arī izretināja čempionāta dalībnieku rindas. Ne visi izdzīvoja kara gados, daudzi devās bēgļu gaitās, tādēļ pirmie pēckara čempionāti sastāvā ziņā nevarēja līdzināties pirmskara čempionātiem. 1940. gadu otrajā pusē Latvijas čempionātos turpināja dominēt Koblencs, tomēr jau 1950. gadi iezīmējās ar spilgtu jauno šahistu paaudzi, kurai radās savas tradīcijas. Piecus gadus pēc kārtas, no 1951. līdz 1956. gadam par Latvijas čempionu šahā kļuva katru reizi cits Latvijas Universitātes I kursa students. Šo studentu turpmākie ceļi bija atšķirīgi - tā Mihails Tāls kļuva par Pasaules čempionu šahā, lielmeistari Aivars Gipslis un Jānis Klovāns joprojām atrodas daudzkārtējo čempionātu uzvarētāju saraksta galvgalī, bet Jānis Kļaviņš un Marks Pasmans veltīja savu dzīvi izaicinājumiem ārpus šaha.

Sākot ar 1959. gada čempionātu finālos samazinājās dalībnieku skaits, turnīros ne vienmēr varēja piedalīties visi spēcīgākie šahisti, diezgan bieži čempionātos piedalījās arī uzaicinātie šahisti no citām republikām. Tomēr čempionātos saglabājās intriga, nereti uzvarētāja noskaidrošanai nācās rīkot papildu mačus vai pat turnīrus. 1970. gados par spilgtu personību čempionātos kļuva Alvis Vītoliņš, bet 1980. gadu turnīros - Edvīns Ķeņģis. 1977. gadā Latvijas čempionāts šahā pirmo reizi notika pēc Šveices sistēmas, bet sākot ar 1981. gadu tika ieviesta līgu sistēma, kas pastāvēja līdz 1989. gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmie 1990. gadu čempionāti notika kā atklātie turnīri ar daudzu uzaicināto ārzemju šahistu piedalīšanos. Vēlākos gados notika atgriešanās pie Latvijas spēcīgāko šahistu riņķa vai Šveices sistēmas turnīriem. No 2008. līdz 2011. gadam par čempionātu mājvietu bija kļuvusi atpūtas bāze "Mežezers" Pļaviņu novadā.

Kopš 2012. gada Latvijas čempionātu fināli notiek pēc Šveices sistēmas, tiem notiek reģionālās atlases turnīri, kā arī ceturtdaļfināli un pusfināli.

Pirmais Latvijas čempionāts šahā sievietēm notika 1937. gadā un tajā uzvarēja Milda Lauberte, kas bija pirmā pavisam trīspadsmit čempionātos un dominēja Latvijas šahā līdz 1960. gadu sākumam. Sākot no 1970. gadu otrās puses Latvijas čempionātā šahā sievietēm pieauga dalībnieču meistarība, turnīros piedalījās un uzvarēja visas spēcīgākās Latvijas meistares - Astra Klovāne, Astra Goldmane, Anda Šafranska, Tatjana Voronova, Ingūna Erneste. 1990. gadu beigās čempionātos četras reizes pēc kārtas uzvarēja Dana Reizniece, bet 2003. gadā savu pirmo uzvaru izcīnīja Laura Rogule, kas vēlākajos gados kļuva par visvairāk čempionātos uzvarējušo šahisti.

Visbiežāk čempionāti ir notikuši Rīgā, tikai dažreiz citās pilsētās - Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā.

Čempionāti un uzvarētāji

labot šo sadaļu
 
8.pasaules čempions šahā Mihails Tāls bija Latvijas šaha čempions 1953.gadā un 1965.gadā
 
Milda Lauberte ir uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos 13 reizes
 
Laura Rogule ir uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos 13 reizes
 
Jānis Klovāns ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 9 reizes
 
Aivars Gipslis ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 8 reizes
 
Edvīns Ķeņģis ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 8 reizes
 
Alvis Vītoliņš ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 7 reizes
 
Vladimirs Petrovs ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 4 reizes
 
Aleksandrs Koblencs ir uzvarējis Latvijas šaha čempionātos 4 reizes
 
Dana Reizniece-Ozola ir uzvarējusi Latvijas sieviešu šaha čempionātos 4 reizes
Gads Pilsēta Čempions Čempione
1924 Rīga Hermanis Matisons
1926-7 Rīga Fricis Apšenieks
1930-1 Rīga Vladimirs Petrovs
1932 Jelgava Movša Feigins
1934 Rīga Fricis Apšenieks
1935 Rīga Vladimirs Petrovs
1937 Rīga Vladimirs Petrovs Milda Lauberte[1]
1938-9 Rīga Vladimirs Petrovs Elīza Fogele[2]
1941 Rīga Aleksandrs Koblencs Marta Krūmiņa
1943 Rīga Igors Ždanovs Milda Lauberte
1944 Udeļnaja Voldemārs Mežgailis
1945 Rīga Aleksandrs Koblencs[3]
1946 Rīga Aleksandrs Koblencs
1947 Rīga Zigfrīds Solmanis
1948 Rīga Augusts Strautmanis[4] Milda Lauberte
1949 Rīga Aleksandrs Koblencs[5] Milda Lauberte
1950 Rīga Voldemārs Mežgailis Milda Lauberte
1951 Rīga Marks Pasmans Milda Lauberte
1952 Rīga Jānis Kļaviņš Milda Lauberte[6]
1953 Rīga Mihails Tāls Milda Lauberte
1954 Rīga Jānis Klovāns Milda Lauberte[7]
1955 Rīga Aivars Gipslis Milda Lauberte[8]
1956 Rīga Aivars Gipslis Milda Lauberte
1957 Rīga Aivars Gipslis Milda Lauberte[9]
1958 Rīga Israels Zilbers[10] Zāra Nahimovska
1959 Rīga Kārlis Klāsups[11] Zāra Nahimovska
1960 Rīga Aivars Gipslis Milda Lauberte
1961 Rīga Aivars Gipslis Zāra Nahimovska
1962 Rīga Jānis Klovāns Zāra Nahimovska
1963 Rīga Aivars Gipslis Astra Klovāne
1964 Rīga Aivars Gipslis Astra Klovāne
1965 Rīga Mihails Tāls Astra Klovāne
1966 Rīga Aivars Gipslis Benita Vēja[12]
1967 Rīga Jānis Klovāns Vija Rožlapa
1968 Rīga Jānis Klovāns[13] Sarma Sedleniece[14]
1969 Rīga Anatolijs Šmits[15] Astra Klovāne
1970 Rīga Jānis Klovāns Astra Klovāne
1971 Rīga Jānis Klovāns Vija Rožlapa
1972 Rīga Ļevs Gutmans Vija Rožlapa
1973 Daugavpils(V), Rīga(S) Alvis Vītoliņš Tamāra Vilerte
Ingrīda Priedīte
1974 Rīga Juzefs Petkēvičs
Vladimirs Kirpičņikovs
Vija Rožlapa
1975 Rīga Jānis Klovāns
Anatolijs Šmits
Astra Goldmane
1976 Rīga Alvis Vītoliņš Ilze Rubene
1977 Rīga Alvis Vītoliņš Astra Klovāne
1978 Rīga Alvis Vītoliņš Astra Klovāne
1979 Rīga Jānis Klovāns Ingrīda Priedīte
1980 Rīga Valērijs Žuravļovs Tatjana Voronova
1981 Rīga Aleksandrs Voitkēvičs Astra Goldmane
1982 Rīga(V), Jūrmala(S) Alvis Vītoliņš Anda Šafranska
1983 Rīga Alvis Vītoliņš Astra Goldmane[16]
1984 Rīga Edvīns Ķeņģis Anda Šafranska
1985 Rīga Alvis Vītoliņš
Juzefs Petkēvičs
Tatjana Voronova
1986 Rīga Jānis Klovāns[17] Tatjana Voronova
1987 Rīga Edvīns Ķeņģis Tatjana Voronova
1988 Rīga Edvīns Ķeņģis Natālija Jerjomina
1989 Rīga Edvīns Ķeņģis[18] Ingūna Erneste
1990 Rīga Edvīns Ķeņģis Anda Šafranska
1991 Rīga Normunds Miezis[19][20] Anda Šafranska
1992 Rīga Valērijs Žuravļovs[21][22] Anna Hāna[23]
1993 Rīga Zigurds Lanka Anda Šafranska
1994 Rīga Valērijs Žuravļovs Anda Šafranska[24]
1995 Rīga Igors Rausis Ilze Rubene[25]
1996 Rīga Daniels Fridmans Anda Šafranska
1997 Rīga Edvīns Ķeņģis Anda Šafranska
1998 Rīga Māris Krakops[26] Dana Reizniece[27]
1999 Rīga Arturs Neikšāns Dana Reizniece
2000 Rīga Viesturs Meijers Dana Reizniece
2001 Rīga Guntars Antoms Dana Reizniece
2002 Rīga Ilmārs Starostīts[28] Ingūna Erneste
2003 Rīga Jevgeņijs Svešņikovs Laura Rogule
2004 Rīga Edvīns Ķeņģis[29] Ilze Bērziņa[30]
2005 Rīga Edvīns Ķeņģis Laura Rogule
2006 Rīga Normunds Miezis Laura Rogule
2008 Mežezers (Pļaviņu novads) Jevgeņijs Svešņikovs Ilze Bērziņa
2009 Mežezers (Pļaviņu novads) Vitālijs Samoļins[31] Laura Rogule
2010 Mežezers (Pļaviņu novads) Jevgeņijs Svešņikovs Laura Rogule
2011 Mežezers (Pļaviņu novads) Arturs Neikšāns Laura Rogule
2012 Rīga Vitālijs Samoļins Ilze Bērziņa
2013 Rīga Igors Kovaļenko Laura Rogule
2014 Rīga Igors Kovaļenko Katrīna Šķiņķe
2015 Rīga Arturs Neikšāns Laura Rogule
2016 Rīga Vladimirs Svešņikovs Laura Rogule
2017 Rīga Arturs Bernotas Linda Krūmiņa
2018 Rīga Ņikita Meškovs Elizabete Limanovska
2019 Rīga Arturs Neikšāns Ilze Bērziņa
2020 Rīga Zigurds Lanka Laura Rogule
2021 Rīga Rolands Bērziņš Laura Rogule
2022 Rīga Ilmārs Starostīts Laura Rogule
2023 Rīga Toms Kantāns Laura Rogule
2024 Rīga Guntis Jankovskis Ilze Bērziņa

Daudzkārtējie uzvarētāji

labot šo sadaļu
# Čempions Uzvaras Gadi
1 Jānis Klovāns 9 1954, 1962, 1967-68, 1970-71, 1975, 1979, 1986
2 Aivars Gipslis 8 1955-57, 1960-61, 1963-64, 1966
3 Edvīns Ķeņģis 8 1984, 1987-90, 1997, 2004-05
4 Alvis Vītoliņš 7 1973, 1976-78, 1982-83, 1985
5 Vladimirs Petrovs 4 1930, 1935, 1937, 1938
6 Aleksandrs Koblencs 4 1941, 1945-46, 1949
7 Arturs Neikšāns 4 1999, 2011, 2015, 2019
8 Valērijs Žuravļovs 3 1980, 1992, 1994
9 Jevgeņijs Svešņikovs 3 2003, 2008, 2010
10 Fricis Apšenieks 2 1927, 1934
11 Voldemārs Mežgailis 2 1944, 1950
12 Mihails Tāls 2 1953, 1965
13 Anatolijs Šmits 2 1969, 1975
14 Juzefs Petkēvičs 2 1974, 1985
15 Normunds Miezis 2 1991, 2006
16 Vitālijs Samoļins 2 2009, 2012
17 Igors Kovaļenko 2 2013-14
18 Zigurds Lanka 2 1993, 2020
19 Ilmārs Starostīts 2 2002, 2022
# Čempione Uzvaras Gadi
1 Milda Lauberte 13 1937, 1943, 1948-57, 1960
2 Laura Rogule 13 2003, 2005-06, 2009-11, 2013, 2015-16, 2020-23
3 Anda Šafranska 8 1982, 1984, 1990-91, 1993-94, 1996-97
4 Astra Klovāne 7 1963-65, 1969-70, 1977-78
5 Ilze Bērziņa 5 2004, 2008, 2012, 2019, 2024
6 Zāra Nahimovska 4 1958-59, 1961-62
7 Vija Rožlapa 4 1967, 1971-72, 1974
8 Tatjana Voronova 4 1980, 1985-87
9 Dana Reizniece 4 1998-2001
10 Astra Goldmane 3 1975, 1981, 1983
11 Ingrīda Priedīte 2 1973, 1979
12 Ilze Rubene 2 1976, 1995
13 Ingūna Erneste 2 1989, 2002
  1. Papildmačā uzvarēja Elīzu Fogeli 4:0
  2. Papildturnīra rezultāti: 1. Elīza Fogele 3 (+3, =0, -1) 2. Emīlija Šmite 2 (+2, =0, -2) 3. Marta Krūmiņa 1 (+1, =0, -3)
  3. Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošais Vladimirs Alatorcevs, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists
  4. Papildmačā uzvarēja Igoru Ždanovu 4:3 (+3, =2, -2)
  5. Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošais Marks Taimanovs, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists
  6. Papildmačā uzvarēja Lidiju Paramonovu 3,5:0,5
  7. Papildmačā uzvarēja Zāru Nahimovsku 3,5:2,5 (+2, =3, -1)
  8. Papildmačā uzvarēja Āriju Jansoni 3,5:1,5 (+3, =1, -1)
  9. Čempionātā uzvarēja ārpus konkurences spēlējošā Olga Ignatjeva, bet titulu ieguva labākā Latvijas šahiste
  10. Papildmačā uzvarēja Aivaru Gipsli 3,5:2,5 (+1, =5, -0)
  11. Papildmačā uzvarēja Pēteri Kampenusu 4:3 (+3, =2, -2)
  12. Papildmačā uzvarēja Astru Klovāni 2,5:1,5 (+2, =1, -1)
  13. Papildmačā uzvarēja Valēriju Žuravļovu 4:2 (+3, =2, -1)
  14. Papildmačā uzvarēja Ilgu Kļaviņu 3,5:1,5 (+3, =1, -1)
  15. Papildmačā uzvarēja Juzefu Petkēviču 3,5:1,5 (+2, =3, -0)
  16. Papildmačā uzvarēja Andu Šafransku 3:1 (+3, =0, - 1)
  17. Papildmačā uzvarēja Alvi Vītoliņu 2:0
  18. Papildturnīra rezultāti: 1. Edvīns Ķeņģis 2,5 (+1, =3, -0) 2. Jānis Klovāns 2 (+1, =2, -1) 3. Alvis Vītoliņš 1,5 (+1, =1, -2)
  19. Turnīrā uzvarēja Jevgeņijs Svešņikovs, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists
  20. Papildmačā uzvarēja Alvi Vītoliņu 2,5:1,5 (+2, =1, -1)
  21. Turnīra uzvarēja Sergejs Okrugins, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists
  22. Papildmačā uzvarēja Jāni Daudzvārdi 2:0
  23. Turnīrā uzvarēja Tuliki Laesone, bet titulu ieguva labākā Latvijas šahiste
  24. Papildmačā uzvarēja Olitu Rausi 2,5:1,5 (+2, =1, -1)
  25. Papildmačs ar Andu Šafransku beidzās neizšķirti 2:2 (+1, =2, -1) bet Ilze Rubene tika atzīta par uzvarētāju pēc labāka Bergera koeficienta pamatturnīrā
  26. Papildmačā uzvarēja Juzefu Petkēviču 2,5:1,5 (+1, =3, -0)
  27. Papildmačā uzvarēja Tatjanu Voronovu 2,5:1,5 (+1, =3, -0) Papildmačs norisinājās Ventspilī
  28. Papildturnīra rezultāti: 1. Ilmārs Starostīts 1,5 (+1, =1, -0) 2. Viesturs Meijers 1 (+1, =0, -1) 3. Rolands Bērziņš 0,5 (+0, =1, -1)
  29. Labākais no Latvijas šahistiem starptautiskajā turnīrā "Rīga - 2004"
  30. Labākā no Latvijas šahistēm starptautiskajā turnīrā "Rīga - 2004"
  31. Turnīrā uzvarēja Danīls Linčevskis, bet titulu ieguva labākais Latvijas šahists

Ārējās saites

labot šo sadaļu