Portāls:Bioloģija

Laipni lūdzam Bioloģijas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par bioloģiju.

Bioloģijas portāls

Bioloģija (grieķu: βίος — dzīvība; λόγος — zinātne) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī. Bioloģijas galvenais uzdevums ir noskaidrot dzīvības būtību un likumsakarības, kas saistītas ar to. Tā ir zinātne par visiem dzīvajiem organismiem, kur noskaidro to, kā tie aug, barojas un kustas, kā tie vairojas un kā attīstās ilgākā laika periodā (evolūcija).

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera). Tā ir arī viena no lielo kaķu sugām. Latīņu valodā vārds leo nozīmē lauva. Kārlis Linnejs bija pirmais, kurš aprakstīja lauvu, dodot tai nosaukumu Felis leo.

Savvaļā lauvas dzīvo Subsahāras Āfrikas vidienē un dienvidos, kā arī kritiski mazā skaitā Indijas ziemeļrietumos. Tie sastopami dažādos biotopos; mežainās, krūmainās, kalnainās un pustuksnešainās teritorijās, izņēmums ir smilšu tuksneši un lietus meži. Lauvas ir novēroti arī kalnos vairāk nekā 4000 m augstumā virs jūras līmeņa. Kādreiz lauvas dzīvoja arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidrietumāzijā. Līdz vēlajam pleistocēnam pirms aptuveni 10 000 gadiem lauvas bija plaši izplatīti vietās, kur dzīvoja lielie zīdītāji un cilvēki. Tajā laikā lauvas dzīvoja gandrīz visā Āfrikā, lielā daļā Eirāzijas, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Indiju, kā arī Amerikā no Jukonas līdz Peru.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Kategorijas un galvenie temati

Bioloģija

Bioloģijas novirzieni

Bioloģiskie objekti
Biologi

izmainīt

Izmeklēts attēls

Autors: Олексій Карпенко

Ūdensstrazds jeb krūšu putns (Cinclus cinclus).

Lasīt vairāk...

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Bioloģija ir saistīti šādi portāli:

	Medicīna
	Zinātne

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Kristians Heinrihs Panders (vācu: Christian Heinrich von Pander; dzimis 1794. gada 24. jūlijā (pēc vecā stila 12. jūlijā, miris 1865. gada 22. septembrī) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci. No 1827. līdz 1844. gadam savā Carnikavas muižā turpināja paleontoloģiskus pētījumus, īpaši par devona un silūra periodiem. Viņa atklājumi publicēti grāmatā „Salīdzinošā osteoloģija” (Vergleichende Osteologie, 1821—1838), pirmo monogrāfiju, kas veltīta Baltijas devona zivju izpētei (Pander, 1857). Tajā viņš apkopojis daudzu gadu rūpīgi vāktu un preparētu fosiliju materiālu apstrādes rezultātus, vienlaikus ieviešot ļoti augstus paleontoloģisko darbu standartus, kurus virkne Pandera līdzgaitnieku nespēja sasniegt.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Lietas, ko Tu varētu darīt...

Vajadzīgie raksti: Biometrija - Palinoloģija - Zooģeogrāfija - Antoceroti - Gneti - Cefalokarīdas - Spirohetas - Glomeromicētes - Protoplazma - Transporta RNS - Lielais lielakauls

Nepabeigtie raksti: Baktērijas - Četrkājaiņi - Audi - Embrioloģija - Dabiskā izlase - Biocenoze (pārējos nepabeigtos rakstus skatīt šeit)

Raksti, kuri jāuzlabo: Kristians Panders - Skujkoku lielais koksngrauzis - Diaphorina citri - Zirgi - Neotropikas harpija

izmainīt

Vai tu zināji...

... sekvojas (attēlā mūžzaļā sekvoja) ir vieni no pasaulē augstākajiem kokiem, to augstums var sasniegt 112 metrus, diametrs — 6 līdz 11 metrus, bet vecums — 2200 gadu?
... ka, ietekmējies no radinieka Čārlza Darvina darba "Sugu izcelšanās", Frānsiss Galtons radīja eigēnikas jēdzienu?
... ka viena no tipiskākajām cielavu īpašībām ir astes gandrīz nepārtraukta cilāšana, kuras iemeslu zinātniekiem līdz šim nav izdevies izskaidrot?
... senākos laikos podagra bija pazīstama arī kā "karaļu slimība" vai "bagāto cilvēku slimība", taču tā ir kļuvusi par izplatītāku slimību pēdējās desmitgadēs?
... ka dažādspārnu tauriņu infrakārta apvieno vairāk kā 99% no visām mūsdienu zvīņspārņu sugām?

izmainīt

Jaunākie raksti

2023. gada maijā par bioloģijas tēmu tika uzrakstīti 56 jauni raksti. Par botāniku uzrakstīti 37 raksti. Par zooloģiju uzrakstīti 16 raksti (2 raksti par morfoloģiju). Par mikoloģiju uzrakstīts 1 raksts. Par bioloģiju uzrakstīti 2 raksti (par muzeju un morfoloģiju).

Spnq raksti: