Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Kosmosa kuģis Sojuz TMA-14M ar tikai vienu atvērušos saules bateriju paneli tuvojas stacijai 2014. gada 26. septembrī

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Meteoroloģija
	Saules sistēma
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

26. marts — ar nesējraķeti Atlas V/551 palaists militārais sakaru pavadonis USA-295 (AEHF-6) un pavadonis TDO-2.
24. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti militārie pavadoņi Yaogan 30-06 01, Yaogan 30-06 02, Yaogan 30-06 03.
21. marts — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat-M palaisti 34 sakaru pavadoņi OneWeb.
18. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
17. marts — kravas kuģis Cygnus NG-12 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
16. marts:
- nesējraķetes Chang Zheng 7A pirmais starts beidzās ar avāriju, zaudēts pavadonis XJY 6;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat-M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2535 (GLONASS-M № 759).
9. marts:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists navigācijas pavadonis BeiDou-3 G2Q;
- kravas kuģis SpaceX CRS-20 tika saslēgts ar SKS.

izmainīt

Tuvākie starti

9. aprīlis — kosmosa kuģis Sojuz MS-16, nesējraķete Sojuz-2.1a.
9. aprīlis — sakaru pavadonis Nusantara Dua (Palapa-N1), nesējraķete Chang Zheng 2B/E.
24. aprīlis — nākamās paaudzes kosmosa kuģis, nesējraķete Chang Zheng 5B / YZ-2.
25. aprīlis — kravas kuģis Progress MS-14, nesējraķete Sojuz-2.1a.
29. aprīlis — navigācijas pavadonis GPS IIIA-03, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
Aprīlis — Zemes tālizpētes pavadonis GISAT-1, nesējraķete GSLV Mk II.
Aprīlis — Zemes tālizpētes pavadonis RISAT-2BR2 un 4 navigācijas pavadoņi, nesējraķete PSLV-QL.
20. maijs — kravas kuģis Kounotori 9, nesējraķete H-IIB.
20. maijs — militārais kosmoplāns X-37B OTV-5, nesējraķete Atlas V/501.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt