Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Kosmosa kuģis Sojuz TMA-14M ar tikai vienu atvērušos saules bateriju paneli tuvojas stacijai 2014. gada 26. septembrī

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Meteoroloģija
	Saules sistēma
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

4. jūlijs:
- nesējraķetes Electron avārijā zaudēti 5 pavadoņi Flock-4e, pavadoņi CE-SAT-IB, Faraday-1
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists pavadonis Shiyan-6 02.
3. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaisti pavadoņi GaoFen DuoMo, Xibaipo (BY70-2).
1. jūlijs — SKS-63: Kristofers Kesidijs un Roberts Bēnkens veica iziešanu kosmosā.
30. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists navigācijas pavadonis USA-304 (GPS IIIA-03).
26. jūnijs — SKS-63: Kristofers Kesidijs un Roberts Bēnkens veica iziešanu kosmosā.
23. jūnijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists navigācijas pavadonis BeiDou-3 G3Q;
- no SKS brīvā lidojumā palaists pavadonis REDEYE-3.
17. jūnijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen-9 03 un pavadoņi HEAD-5, ZDPS-3A;
- no SKS brīvā lidojumā palaists pavadonis REDEYE-2.

izmainīt

Tuvākie starti

8. jūlijs — 57 sakaru pavadoņi Starlink, pavadoņi BlackSky Global 7, BlackSky Global 8, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
8. jūlijs — pavadoņi Bilibili Video Satellite (Jilin-1 Gaofen-02E), CentiSpace-1 S2, (Xiangrikui 2), nesējraķetes Kuaizhou 11 pirmais lidojums.
10. jūlijs — sakaru pavadonis APStar 6D, nesējraķete Chang Zheng 3B/E.
14. jūlijs — militārais sakaru pavadonis ANASIS-II, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
14. jūlijs — Marsa zonde Al-Amal, nesējraķete H-IIA 202.
15. jūlijs — militārais pavadonis NROL-129, nesējraķete Minotaur IV / Orion 38.
20. jūlijs — nesējraķetes Rocket 3.0 izmēģinājumu lidojums.
23. jūlijs — Marsa zonde Tianwen-1, nesējraķete Chang Zheng 5.
23. jūlijs — kravas kuģis Progress MS-15, nesējraķete Sojuz-2.1a.
25. jūlijs — pavadoņi SAOCOM 1B, SmallSat Rideshare Mission 1, Sequoia, GNOMES-1, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
28. jūlijs — sakaru pavadoņi BSAT-4b, Galaxy 30, pavadoņu apkalpošanas aparāts MEV-2, nesējraķete Ariane 5ECA.
29. jūlijs — sakaru pavadoņi Ekspress-80, Ekspress-103, nesējraķete Proton-M / Briz-M.
30. jūlijs — Marsa zonde Perseverance, nesējraķete Atlas V/541.
1. augusts — radio retranslācijas pavadonis SXM 7, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
14. augusts — pavadoņi CACTUS-1, CAPE-3, ExoCube-2, INCA, MiTEE-1, PICS 1, PICS 2, PolarCube, Q-PACE, RadFxSat-2, TechEdSat-7, nesējraķete LauncherOne.
18. augusts — pavadoņi Athena, ION CubeSat Carrier, ESAIL, ÑuSat 6, nesējraķete Vega.
26. augusts — militārais pavadonis NROL-44 (Orion 10), nesējraķete Delta IV Heavy.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt