Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops pēc vides testēšanas 2020. gada 31. jūlijā

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Meteoroloģija
	Saules sistēma
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

24. februāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti militārie pavadoņi Yaogan 31-03A, Yaogan 31-03B, Yaogan 31-03C.
22. februāris — kravas kuģis Cygnus NG-15 saslēgts ar SKS.
20. februāris — ar nesējraķeti Antares 230+ palaists kravas kuģis Cygnus NG-15, 9 pavadoņi ThinSat-2, IT-SPINS (SpaceBuoy), Dhabisat, Gunsmoke-J, divas militārās kravas; kuģa kravas telpā bija pavadoņi Tsuru, MAYA 2, GuaraniSat-1 (Paragvajas pirmais pavadonis), TAU-SAT, TUMnanosat (Moldovas pirmais pavadonis), Hirogari, RSP-01.
18. februāris — Mars 2020: mobilis Perseverance nosēdās uz Marsa virsmas.
17. februāris — kravas kuģis Progress MS-16 saslēdzās ar SKS.
16. februāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
15. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-16.

izmainīt

Tuvākie starti

28. februāris — Zemes tālizpētes pavadonis Amazônia-1, pavadoņi Anand, Saditsat, Unitysat, nesējraķete PSLV.
28. februāris — meteoroloģiskais pavadonis Arktika-M № 1, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat-M.
1. marts — 60 sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
8. marts — 60 sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
11. marts — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Xinjishu Yanzheng-6 02, nesējraķete Chang Zheng 7A.
15. marts — nesējraķetes Firefly Alpha pirmais izmēģinājumu lidojums.
Marta vidus — pavadoņi Photon Pathstone, BlackSky Global 13, Centauri 3, Gunsmoke, M2, Myriota 7, Veery Hatchling, nesējraķete Electron.
20. marts — pavadoņi CAS500-1, ELSA-d, DMSAT-1, Fukui Prefectural Satellite, 3 × GRUS-1, Challenge One, 2 × Kepler, Pixxel, CubeSX-HSE, OrbiCraft-Zorkiy, CubeSX-Sirius-HSE, Najm-1, UniSat-7, Vigoride, SteamJet, Lemur-2, BCCSAT-1, FEES, Wormsail, Regulus, SMOG-1, STECCO, ARDUIQUBE, nesējraķete Sojuz-2.1a / Fregat.
25. marts — 36 sakaru pavadoņi OneWeb, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat.
2. aprīlis — kosmosa kuģis Starliner OFT-2, nesējraķete Atlas V N22.
10. aprīlis — kosmosa kuģis Sojuz MS-18, nesējraķete Sojuz-2.1a.
16. aprīlis — pavadoņi Pléiades-Neo 1, NorSat-3, ELO, Lemur-2, 3 × Myriota, NanoAvionics cubesat, nesējraķete Vega.
20. aprīlis — kravas kuģis SpaceX Crew-2, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
23. aprīlis — 36 sakaru pavadoņi OneWeb, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt