Portāls:Kosmonautika
kuru arī Tu vari papildināt!
Kosmonautikas portāls
![]() |
Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei. |
Izmeklēts raksts
Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)
Izmeklēts attēls
Saistītie portāli
Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:
![]() |
Astronomija |
![]() |
Meteoroloģija |
![]() |
Saules sistēma |
![]() |
Zinātne |
Saites
Jaunumi
- 24. februāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaisti militārie pavadoņi Yaogan 31-03A, Yaogan 31-03B, Yaogan 31-03C.
- 22. februāris — kravas kuģis Cygnus NG-15 saslēgts ar SKS.
- 20. februāris — ar nesējraķeti Antares 230+ palaists kravas kuģis Cygnus NG-15, 9 pavadoņi ThinSat-2, IT-SPINS (SpaceBuoy), Dhabisat, Gunsmoke-J, divas militārās kravas; kuģa kravas telpā bija pavadoņi Tsuru, MAYA 2, GuaraniSat-1 (Paragvajas pirmais pavadonis), TAU-SAT, TUMnanosat (Moldovas pirmais pavadonis), Hirogari, RSP-01.
- 18. februāris — Mars 2020: mobilis Perseverance nosēdās uz Marsa virsmas.
- 17. februāris — kravas kuģis Progress MS-16 saslēdzās ar SKS.
- 16. februāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 15. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-16.
Tuvākie starti
- 28. februāris — Zemes tālizpētes pavadonis Amazônia-1, pavadoņi Anand, Saditsat, Unitysat, nesējraķete PSLV.
- 28. februāris — meteoroloģiskais pavadonis Arktika-M № 1, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat-M.
- 1. marts — 60 sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
- 8. marts — 60 sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
- 11. marts — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Xinjishu Yanzheng-6 02, nesējraķete Chang Zheng 7A.
- 15. marts — nesējraķetes Firefly Alpha pirmais izmēģinājumu lidojums.
- Marta vidus — pavadoņi Photon Pathstone, BlackSky Global 13, Centauri 3, Gunsmoke, M2, Myriota 7, Veery Hatchling, nesējraķete Electron.
- 20. marts — pavadoņi CAS500-1, ELSA-d, DMSAT-1, Fukui Prefectural Satellite, 3 × GRUS-1, Challenge One, 2 × Kepler, Pixxel, CubeSX-HSE, OrbiCraft-Zorkiy, CubeSX-Sirius-HSE, Najm-1, UniSat-7, Vigoride, SteamJet, Lemur-2, BCCSAT-1, FEES, Wormsail, Regulus, SMOG-1, STECCO, ARDUIQUBE, nesējraķete Sojuz-2.1a / Fregat.
- 25. marts — 36 sakaru pavadoņi OneWeb, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat.
- 2. aprīlis — kosmosa kuģis Starliner OFT-2, nesējraķete Atlas V N22.
- 10. aprīlis — kosmosa kuģis Sojuz MS-18, nesējraķete Sojuz-2.1a.
- 16. aprīlis — pavadoņi Pléiades-Neo 1, NorSat-3, ELO, Lemur-2, 3 × Myriota, NanoAvionics cubesat, nesējraķete Vega.
- 20. aprīlis — kravas kuģis SpaceX Crew-2, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
- 23. aprīlis — 36 sakaru pavadoņi OneWeb, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat.
Izmeklēta biogrāfija
Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.
Kategorijas
Kas ir portāls? | Portālu saraksts
Latviešu Vikipēdijas portāli:
Zinātne ·
Astronomija ·
Saules sistēma ·
Kosmonautika ·
Meteoroloģija ·
Ģeogrāfija
Bioloģija ·
Medicīna ·
Cilvēki ·
Vēsture ·
Otrais pasaules karš ·
Latvija ·
Turcija
Mūzika ·
Māksla ·
Sports ·
Basketbols ·
Formula 1 ·
Futbols ·
Hokejs