Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops pēc vides testēšanas 2020. gada 31. jūlijā

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Meteoroloģija
	Saules sistēma
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

11. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Beijing-3 01 un pavadoņi Hisea-2, Yang Wang-1, Taikong Shiyan 1 Tianjian.
6. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists sakaru pavadonis SXM 8.
5. jūnijs — kravas kuģis SpaceX CRS-22 saslēdzās ar SKS.
3. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Block 5 palaists kravas kuģis SpaceX CRS-22, tā kravā arī nanopavadoņi MIR-SAT1, RamSat, SOAR.
2. jūnijs:
- SKS-65: Oļegs Novickis un Pjotrs Dubrovs veica iziešanu kosmosā;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists meteoroloģiskais pavadonis Fengyun 4B .
29. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 7 palaists kravas kuģis Tianzhou 2; tas saslēdzās ar orbitālo staciju Tiangong.
28. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat palaisti 36 sakaru pavadoņi OneWeb.

izmainīt

Tuvākie starti

13. jūnijs — tehnoloģiju pavadonis TacRL-2, nesējraķete Pegasus-XL.
15. jūnijs — 3 militārie pavadoņi NROL-111, nesējraķete Minotaur I.
17. jūnijs — kosmosa kuģis Shenzhou 12, nesējraķete Chang Zheng 2F.
17. jūnijs — navigācijas pavadonis GPS IIIA-05, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
18. jūnijs — militārie pavadoņi Yaogan 30-09A, Yaogan 30-09B, Yaogan 30-09C, nesējraķete Chang Zheng 2C.
23. jūnijs — militārie pavadoņi STP-27VPA, BRIK-II, STORK-4, STORK-5, nesējraķete LauncherOne.
24. jūnijs — pavadoņi Aurora (Shasta), Capella 5, 6 × Hawk, ICEYE, ION Satellite Carrier 3, 4 × ÑuSat, Sherpa-FX2, Sherpa-LTE1, Tanker-001 Tenzing, TUBIN, YAM-2, YAM-3, ARTHUR-1, 5 × Astrocast , Faraday Phoenix, Ghalib, GNOMES-2, HERON MkII, 4 × Polar Vigilance Mission (KSF1), 5 × KSM-2, 4 × Lemur-2, LINCS A, LINCS B, Lynk 6, Mandrake 2A, Mandrake 2B, Napa-2 (RTAF-SAT 2), NEPTUNO, PAINANI-II, QMR-KWT, SPARTAN, 12 × SpaceBEE, Tiger-2, W-Cube, nesējraķete Falcon 9 Block 5.
29. jūnijs — kravas kuģis Progress MS-17, nesējraķete Sojuz-2.1a.
Jūnijs — nesējraķetes Firefly Alpha pirmais izmēģinājumu lidojums.
Jūnijs — Zemes tālizpētes pavadonis EOS-03 (GISAT-1), nesējraķete GSLV Mk II.
1. jūlijs — 36 sakaru pavadoņi OneWeb, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat.
7. jūlijs — meteoroloģiskais pavadonis Fengyun 3E, nesējraķete Chang Zheng 4C.
10. jūlijs — Zemes tālizpētes pavadoņi Jilin-1 Kuanfu-01B, Jilin-1 Gaofen-03D 01, Jilin-1 Gaofen-03D 02, Jilin-1 Gaofen-03D 03, nesējraķete Chang Zheng 2D.
15. jūlijs — orbitālās stacijas modulis Nauka, nesējraķete Proton-M.
27. jūlijs — sakaru pavadoņi Eutelsat Quantum, Star One D2, nesējraķete Ariane 5 ECA.
30. jūlijs — kosmosa kuģis Starliner OFT-2, nesējraķete Atlas V N22.
Jūlijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi STPSat-6 un LDPE-1, nesējraķete Atlas V 551.
1. augusts — kravas kuģis Cygnus NG-16, nesējraķete Antares 230+.
2. augusts — 34 sakaru pavadoņi OneWeb, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt