Portāls:Kosmonautika

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam kosmonautikas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par kosmonautiku.

izmainīt

Kosmonautikas portāls

Kosmonautika jeb astronautika ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem. Tā ir bāzēta galvenokārt uz raķetēm, lai nogādātu mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus kosmosā. Kosmiskie aparāti plaši tiek izmantoti sakaru nodrošināšanai, Zemes virsmas, atmosfēras novērošanai, zinātniskiem pētījumiem, militāriem mērķiem, kosmisko objektu izpētei.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Sputņik-1 (Спутник) bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķetes R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus 22 dienas. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". (Lasīt vairāk...)

izmainīt

Izmeklēts attēls

Kosmosa kuģis Sojuz TMA-14M ar tikai vienu atvērušos saules bateriju paneli tuvojas stacijai 2014. gada 26. septembrī

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Kosmonautika ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Meteoroloģija
	Saules sistēma
	Zinātne

izmainīt

Saites

► Kosmonautikas veidnes

izmainīt

Jaunumi

20. janvāris — SKS-61: Kristīna Kouka un Džesika Meira veica iziešanu kosmosā.
19. janvāris — veikts kosmosa kuģa Crew Dragon avārijas glābšanas sistēmas izmēģinājums lielā augstumā, simulējot nesējraķetes Falcon 9 Full Thrust avāriju.
16. janvāris:
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis Yinhe-1;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Eutelsat Konnect, GSAT-30.
15. janvāris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti pavadoņi Jilin-1 Kuanfu-01, ÑuSat 7, ÑuSat 8, Tianqi 5;
- SKS-61: Kristīna Kouka un Džesika Meira veica iziešanu kosmosā.
7. janvāris:
- ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink;
- kravas kuģis SpaceX CRS-19 tika atvienots no SKS un nolaidās Klusajā okeānā.
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis TJSW-5.
27. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 5 palaists sakaru pavadonis Shijian 20.
26. decembris:
- ar nesējraķeti Rokot / Briz-KM palaisti pavadoņi Gonec-M № 24, Gonec-M № 25, Gonec-M № 26, BLITS-M;
- Saules izpētes zonde Parker Solar Probe veica Veneras pārlidojumu.

izmainīt

Tuvākie starti

24. janvāris — sakaru pavadonis Meridian № 9, nesējraķete Sojuz-2.1a / Fregat-M.
27. janvāris — militārais pavadonis IGS-Optical 7, nesējraķete H-IIA.
27. janvāris — 60 sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
31. janvāris — militārais pavadonis NROL-151, nesējraķete Electron.
Janvāris — Zemes tālizpētes pavadonis GISAT-1, nesējraķete GSLV Mk II.
Februāra sākums — 60 sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
5. februāris — navigācijas pavadonis GLONASS-M № 759, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat-M.
6. februāris — Saules izpētes zonde Solar Orbiter, nesējraķete Atlas V 411.
7. februāris — 34 sakaru pavadoņi OneWeb, nesējraķete Sojuz-2.1b / Fregat-M.
9. februāris — kravas kuģis Cygnus NG-13, nesējraķete Antares 230.
14. februāris — 60 sakaru pavadoņi Starlink, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
18. februāris — sakaru pavadonis JCSAT-17 un okeānu novērošanas pavadonis GEO-KOMPSAT-2B, nesējraķete Ariane 5ECA.
25. februāris — pavadoņi Jilin-1 Optical-B, Xiaoxiang 4, Xiangrikui 1A, Xiangrikui 1B, Ouke-Micro 1, Zhongwei 1, nesējraķete Kuaizhou 11.
Februāris — pavadoņi Xingyun-2 01, Xingyun-2 02, nesējraķete Kuaizhou 1A.
1. marts — kravas kuģis SpaceX CRS-20, nesējraķete Falcon 9 Full Thrust.
1. marts — pavadonis ANDESITE, nesējraķete Electron.
6. marts — militārais pavadonis Falcon Eye 2, nesējraķete Sojuz ST-A / Fregat-M.
13. marts — militārais sakaru pavadonis AEHF-6, nesējraķete Atlas V 551.
24. marts — pavadoņi Athena, ION CubeSat Carrier, ESAIL, nesējraķete Vega.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Dr. Verners Magnuss Maksimiliāns brīvkungs fon Brauns (Dr. Wernher Magnus Maximilian Freiherr von Braun; dzimis 1912. gada 23. martā, miris 1977. gada 16. jūnijā) bija vācu raķešu konstruktors, viens no svarīgākajām personām nacistiskās Vācijas un vēlāk arī ASV raķešu tehnoloģiju attīstībā.

Lasīt vairāk...

izmainīt