Portāls:Vēsture

Laipni lūdzam vēstures portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par vēsturi, vēsturiskiem notikumiem.

Vēstures portāls

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības pagātni. Tā atklāj un apraksta pagātnes notikumus, un noskaidro arī kopsakaru pagātnes norisēm.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Topkapi pils (turku: Topkapı Sarayı, طوپقپو سرايى — ‘Lielgabalu vārtu pils’ — pils tā nosaukta tādēļ, ka blakus atradās lielgabalu vārti) atrodas Sirkedži mikrorajonā (Eminēnī rajons, Stambula, Turcija) un no 1465. līdz 1853. gadam bija Osmaņu impērijas administratīvais centrs. Pili 1459. gadā pavēlēja uzcelt sultāns Mehmeds II Iekarotājs un tās celtniecību pabeidza 1465. gadā. Pils atrodas uz raga, kur savienojas Zelta rags ar Marmora jūru un no paugura, uz kura pils uzcelta, paveras brīnišķīgs skats uz Bosfora jūras šaurumu. Pils sastāv no vairākām mazākām ēkām, kas sagrupētas atsevišķos pagalmos.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Kategorijas un galvenie temati

Vēsture

izmainīt

Izmeklēts attēls

Autors: Ricardo Liberato

Gizas piramīdas ir senās Ēģiptes simbols.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Vai tu zināji...

... ka Āzijā plaši lietotā tandira krāsns (attēlā) minēta jau 18. gadsimtā pirms mūsu ēras Poēmā par Gilgamešu?
... ka pirmais Latvijas pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Augustīns Pētersons 19. gadsimta beigās aktīvi piedalījies latviešu tautas dziesmu vākšanā?
... ka 18. gadsimta Krievijas Impērijas galminieks un intrigants Lestoks pēc kanclera Alekseja Bestuževa pavēles tika nolemts nāvessodam un tikai ķeizarienes Elizabetes Petrovnas apžēlošana viņu izglāba?
... ka pita tiek uzskatīta par vienu no senākajiem maizes veidiem, kas lietota jau Senajā Grieķijā un minēta Vecajā Derībā?
... ka pēc Rīgas sindika Dāvida Hilhena ierosmes no Reformācijas laikā katoļu klosteros un skolās konfiscētajām grāmatām izveidoja Rīgas pilsētas bibliotēku?
... ka uz slaktiņa Kūsinena klubā upuru kapakmeņa tika uzrakstīts "Balto somu upuri", lai gan vainīgi bija pašu Somijas komunistiskās partijas biedri?

izmainīt

Jaunākās ziņas

2017. gada jūnijs.

Ķīnā kanalizācijas tīrīšanas laikā tika atklāts sens templis. To nejauši atklāja strādnieki, kad tīrot kanalizāciju uzdūrās uz senu mūrējumu, par ko informēja arheologus. Izrakumu rezultātā tika atrastas apmēram 1000 plāksnes ar uzrakstiem, kā arī ap 500 budistu statujas. Arheologi nešaubās, ka tas ir leģendārais Debesu Dāvanu templis, par kuru bieži runā senās leģendās. Celtne tika uzbūvēta 3. gs. un pastāvēja līdz 11.-12. gs. Leģendas vēsta, ka šajā templī lūgšanas vienmēr esot tikušas uzklausītas.

Itālijā noslēdzās 1600 gadīgu fresku restaurācija. Tika restaurēti Romas katakombu galeriju apgleznojumi, kas atklāj agrīnās kristietības mākslas šedevrus. Arheologu un restauratoru komanda beidza savu darbu. Bija vajadzīgi veseli 7 gadi, lai freskas attīrītu no netīrumiem, pelējuma un citiem laika uzslāņojumiem, kas klāja sienas. 12 kilometru garās katakombu galerijas glabā sevī 26 250 apbedījumu un 228 kapeņu, kur katrs var slēpt sevī mākslas un vēstures bagātības. Arheologiem nācās izmantot jaunākās tehnoloģijas, ieskaitot lāzertehniku, lai nesabojātu šedevrus. Katakombas ar freskām 16. gs. atrada pētnieks Antonio Bozio, kurš to izpētei veltīja 35 sava mūža gadus.

Ar zinātniskiem lasījumiem LU Akadēmiskajā bibliotēkā 29. jūnijā tika atzīmēta arheologa Andra Caunes 80 gadu jubileja. Lasījumos tika atzīmēts A. Caunes veikums arheoloģijā, vēsturē un grāmatu izdošanā. Viktorija Bebre iepazīstināja klausītājus ar ādas bumbiņām u.c. viduslaiku Rīgas spēlēm. Eduards Plankājs runāja par zirga kultu lībiešu kultūrā vēlajā dzelzs laikmetā. Māris Zunde informēja par A. Caunes atklāto seno koka konstrukciju dendrohronoloģisko datēšanu. Pasākumā tika atklāta A. Caunes publikāciju izstāde.

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Zigfrīds Anna Meierovics (1887. gada 5. februāris — 1925. gada 22. augusts) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks. Viņš bija pirmais Latvijas ārlietu ministrs un otrais Latvijas Republikas Ministru prezidents. Ārlietu ministra amatā Meierovics bija no Latvijas Pagaidu valdības izveides 1918. gada 19. novembrī līdz savai nāvei 1925. gada 22. augustā, ar 11 mēnešu pārtraukumu 1924. gadā.

Z. A. Meierovics bija viens no Latviešu zemnieku savienības dibinātājiem. Kā šīs partijas pārstāvis ievēlēts Satversmes sapulcē un 1. Saeimā. Būdams ārlietu ministrs, Meierovics veicināja Latvijas Republikas de facto un de iure atzīšanu, kā arī uzņemšanu Tautu Savienībā. Meierovicam esot Ministru prezidenta amatā, tika ieviests Latvijas lats, panākta vienošanās ar Padomju Krieviju par pilsonības optācijas kārtību, ieviesta latīņu druka un pieņemti vairāku valsts iestāžu statūti.

Lasīt vairāk...

izmainīt