Dņestra

Dņestra (ukraiņu: Дністер, rumāņu: Nistru) ir upe Austrumeiropā. Uz upes izbūvēta Dubosaru HES ar 120 km garu ūdenskrātuvi. Kuģojama no grīvas līdz Dubosariem un no Dubosariem līdz Sorokai Moldovā. Upei sniegūdeņu un lietusūdeņu pieplūde.

Dņestra
izteka ieteka ieteka
Izteka	Karpati 49°12′29″N 22°53′53″E
Ieteka	Dņestras limāns 46°18′N 30°16′E
Caurteces valstis	Ukraina, Moldova
Garums	1362 km
Iztekas augstums	818 m
Ietekas augstums	0 m
Kritums	818 m
Vidējā caurtece	310 m³/s
Gada notece	10 km³
Baseina platība	72100 km²
Galvenās pietekas	Zbruča, Sereta, Jahorluka, Kuručana, Smotirča, Zolota Lipa
Dņestra Vikikrātuvē

Upes gaita

Tā sākas Ukrainas Karpatos (Beskidos) netālu no Polijas robežas. Augštecē līdz Haličai strauja kalnu upe ar daudzām pietekām, lejāk upes tece lēzenāka, ieleja — šaura un dziļa. Lejpus Mohiļivas-Podiļskas ieleja paplašinās, vietām krāces. Tālāk Dņestra tek cauri Moldovai, norobežojot pašpasludināto Piedņestras Moldāvijas Republikas teritoriju.

Lejtecē 8—16 km plašā ielejā tek pa Melnās jūras zemieni. Ietek Dņestras limānā Ukrainas dienvidrietumos un no tā Melnajā jūrā.

Vēsture

Dņestras upes nosaukums cēlies no sarmatu valodas dānu nazdya ("Tuvā upe"), no kā cēlies latīniskais nosaukums Danastris. Hērodota darbos tā minēta kā Tira (Τύρας), jādomā no skitu valodas tūra ("krāčainā"). Upes lejtecē bija sengrieķu kolonija Tira, kas viduslaikos piederēja Austrumromas impērijai, vēlāk Dženovai ar nosaukumu Monkastro, Osmaņu impērijas laikā to pārdēvēja par Akermanu.

Pietekas

Lielākās pietekas ir Strija, Reuta (labās), Sereta, Zbruča (kreisās).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dņestra.
• Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)