Piedņestras karš
Piedņestras karš (rumāņu: Războiul din Transnistria, krievu: Война в Приднестровье) bija bruņots konflikts, kas 1990. gada 2. novembrī izcēlās Dubesari pilsētā starp Piedņestras separātistu spēkiem, kurus atbalstīja Krievijas 14. Gvardes Armija, un Moldovas valdības spēkiem - Moldovas armiju un policiju.
| Piedņestras karš | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no PSRS sabrukuma | |||||||
 Piedņestras spēki Tiginas kaujas laikā | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
 MoldovaAtbalsts:  Rumānija[1] |
.svg){kind=small} Piedņestra.svg){kind=small} Krievija[2] | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Mirča Snegurs Valeriu Muravskis Jons Kostašs Konstantīns Antoči Boriss Muravskis |
Igors Smirnovs Vladimirs Riļakovs Vladimirs Antjufejevs[3] Boriss Jeļcins Aleksandrs Ļebeds[4] Dmitrijs Rogozins Jurijs Šuhevičs[5] Dmitro Korčinskis[6] | ||||||
| Iesaistītās vienības | |||||||
.png){kind=small} Bruņotie spēki Iekšlietu ministrija.svg){kind=small} Tautas fronte Rumāņu brīvprātīgie |
.JPG){kind=small} Krievijas drošības ministrija.svg){kind=small} Krievu kazaki un brīvpātīgie[8] Gagauzu brīvprātīgie[9] UNA—UNSO[10][11] | ||||||
| Spēks | |||||||
| Kopā 25 000 — 35 000 |
14 000 karavīri 9000 policisti 5000+ brīvprātīgie | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
|
279–324 nogalināti 1180 ievainoti |
364–913 nogalināti 624 ievainoti | ||||||
| Kopumā nogalināti 316–637 civiliedzīvotāji[12] | |||||||
.svg){kind=small}
Cīņas pastiprinājās 1992. gada 1. martā un ilga visu 1992. gada pavasari un vasaras sākumu, līdz 1992. gada 21. jūlijā tika pasludināts pamiers, kas ir spēkā vēl joprojām. Galvenokārt Moldovā un Rumānijā, karš bieži tiek dēvēts par Moldovas-Krievijas karu (rumāņu: Războiul moldo-rus).
Vēsture labot šo sadaļu
Priekšvēsture labot šo sadaļu
Vēsturiski Piedņestra bija daļa no Polijas—Lietuvas kopvalsts un Hetmanāta, no 18. gadsimta beigām atradās Krievijas Impērijas Podolijas un Hersonas guberņu dienvidrietumu nomalē. Tā vēsturiski nekad nebija bijusi Moldāvijas sastāvā, taču Dņestras piekrastes apgabalos gandrīz 50% iedzīvotāju bija moldāvi, kas 1917—1918. gadā bija vēlējušies pievienoties Moldāvijas Demokrātiskajai Republikai. Pēc Besarābijas pievienošanās Rumānijai, daudzi boļševiku un sociālistu atbalstītāji bēga uz upes otru krastu, kur veidojās padomju vara.
Pirms 1940. gada, kad PSRS okupēja Besarābiju un Ziemeļbukovinu un izveidoja Moldāvijas PSR, mūsdienu Moldovas teritorija bija Rumānijas Karalistes daļa (1918–1940). Molotova—Ribentropa pakts starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju, kas noveda pie 1940. gada notikumiem, vēlāk to nosodīja mūsdienu Moldova, kas to pasludināja par “spēkā neesošu” savā neatkarības deklarācijā 1991. gadā. Tomēr pēc Padomju Savienības sabrukšanas, teritoriālās izmaiņas, kas izriet no šī pakta, palika spēkā.
Pirms Moldāvijas PSR izveidošanas mūsdienu Piedņestra bija daļa no Ukrainas PSR, kā autonoma republiku, ko sauca par Moldāvijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku, ar Tiraspoli kā tās galvaspilsētu (1924–1940). Tā ir nedaudz vairāk nekā viena desmitā daļa no mūsdienu Moldovas teritorijas.
Politiskais fons labot šo sadaļu
Padomju varas laikā Moldāvijas PSR kļuva par pārkrievošanas politikas upuri, Moldovai tika uzspiesta izolācija no rumāņu kultūras sfēras un kirilicas alfabēta lietošana rumāņu valodā.[13] Pārkārtošanās un atklātības laikā veidojās dažāda lieluma un ietekmes Moldovas neatkarības kustības. Tā kā šīs kustības izrādīja arvien vairāk nacionālu noskaņojumu un pauda nodomu pamest PSRS, lai apvienotos ar Rumāniju, tās saskārās ar pieaugošu pretestību no Moldovā dzīvojošajām, galvenokārt, krieviski runājošajām etniskajām minoritātēm.
Politiskais konflikts labot šo sadaļu
Jaunpieņemtie Moldāvijas PSR valodas likumi, kuros bija liels uzsvars uz rumāņu valodas aizsardzību, radīja īpaši lielu spriedzi sabiedrībā, jo liela daļa Moldāvijas PSR iedzīvotāju, kuri nebija etniskie moldāvi, nerunāja moldāvu (rumāņu) valodā. 1990. gada 2. septembrī tika proklamēta Piedņestras Moldāvu PSR. PSRS vadība, Gorbačova personā, neatzina šo proklamēšanu par likumīgu. Divus mēnešus Moldovas varas iestādes atturējās vērsties pret šo Piedņestras separātistiem. Piedņestra kļuva par vienu no "neatzītajām republikām", kas parādījās bijušās PSRS teritorijā, līdzās Abhāzijai, Dienvidosetijai un Kalnu Karabahai. Šīs pašpasludinātās valstis uzturēja ciešas saites savā starpā.
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ https://studenttheses.universiteitleiden.nl/access/item%3A2627078/view
- ↑ https://carnegieendowment.org/files/deWaal_UncertainGround_final.pdf
- ↑ http://www.zavtra.ru/content/view/pridnestrove-bez-shevtsova/
- ↑ http://www.ziuaveche.ro/international/externe/transnistria-monument-pentru-generalul-criminal-lebed-100332.html/
- ↑ https://www.illiberalism.org/unexpected-friendships-cooperation-of-ukrainian-ultra-nationalists-with-russian-and-pro-kremlin-actors/
- ↑ http://www.kyivpost.com/content/ukraine/radical-youth-leader-beats-war-drum.html?flavour=mobile
- ↑ http://www.japantimes.co.jp/life/2001/10/08/travel/transnistria-relic-of-a-bygone-era-2/
- ↑ https://web.archive.org/web/20140910200325/http://www.radiopmr.org/news/6416/3/6-aprelya-kazaki-v-Krasnodare-proveli-pominovenie-pogibshix-vo-vremya-voennogo-konflikta-v-Pridnestrove-FOTO/?sphrase_id=3465
- ↑ http://moldnova.eu/ro/noi-trebuie-sa-ne-inchinam-rusilor-si-sa-uitam-de-romani-interviu-cu-primul-lider-al-gagauzilor-din-moldova-20505.html/
- ↑ https://web.archive.org/web/20190601102339/http://unso.in.ua/uk/new/storinky-istoriyi-unso-krashche-zgynuty-vovkom-nizh-zhyty-psom
- ↑ Cīnījās par Piedņestras pievienošanu Ukrainai
- ↑ https://web.archive.org/web/20160404215315/http://www.ucdp.uu.se/gpdatabase/gpcountry.php?id=108®ionSelect=9-Eastern_Europe
- ↑ «Transdniestrian conflict: origins and issues». www.osce.org (angļu). Skatīts: 2023-02-23.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |