Mēlenis
- Šis raksts ir par valodniecību. Par citām jēdziena Mēlenis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Artikulācijas vietas |
Labiāla |
Bilabiāla |
Labiāli velāra |
Labiāli alveolāra |
Labiodentāla |
Bidentāla |
Koronāla |
Lingvolabiāla |
Interdentāla |
Dentāla |
Alveolāra |
Apikāla |
Lamināla |
Postalveolāra |
Alveopalatāla |
Retrofleksa |
Dorsāla |
Palatāla |
Labiāli palatāla |
Velāra |
Uvulāra |
Uvulāri epiglotāla |
Radikāla |
Faringāla |
Epiglotāli faringāla |
Epiglotāla |
Glotāla |
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Par mēleņiem latviešu valodniecībā sauc līdzskaņus, kuru aktīvais artikulētājs ir mēle. Mēleņus iedala pēc pasīvās artikulācijas vietas:[1]
- Priekšējie mēleņi ar dentālu un alveolāru artikulācijas vietu, kurus pēc IPA klasifikācijas sauc par koronālajiem līdzskaņiem. Latviešu valodā priekšējie mēleņi ir līdzskaņi [n̪], [t̪], [d̪], [s̪], [z̪], [ʃ], [ʒ], [r], [l] un afrikātas [ʦ̪], [ʣ̪], [ʧ], [ʤ].
- Vidējie mēleņi ar palatālu (latviešu valodas līdzskaņi [c], [ɟ], [ɲ], [j], [ʎ]).
- Pakaļējie mēleņi ar velāru (latviešu [k], [g], [ŋ], [x]) artikulācijas vietām.
Vidējos un pakaļējos mēleņus pēc IPA klasifikācijas pieder pie dorsālajiem līdzskaņiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Alīse Laua. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC. ISBN 9984-560-96-1.