Diplomātija

Diplomātija ir sarunu māksla paplašinātā nozīmē saprotama un cieši saistīta ar ārpolitiku.

Apvienotās Nācijas, kuras galvenā mītne atrodas Ņujorkā, ir lielākā starptautiskā diplomātiskā organizācija

Ger van Elk, Symmetry of Diplomacy, 1975, Groninger Museum

Senā Grieķija

Grieķu devums diplomātijai

Jēdziens diploma — grieķu vārds — ārzemju pase, atvasināts vārds diplomāti — cilvēks, kam ir šī pase.

490-479 gados p.m.ē. Grieķu lielākais devums, 5 kaujās padzina persiešus no Eiropas. Šī grieķu uzvara radīja pamatu Eiropā tādu, kāds tas ir šodien.

Grieķu diplomātijas principi

Nav labi lauzt līgumus(uzticība), nav labi sabiedroto pamest nelaimē, diplomātiskā imunitāte(nav labi nogalināt sūtni), grieķi akceptēja zināmus, noteiktus kara vešanas principus, karš ir jāpasludina (kļuva par tradīciju).

Grieķu diplomātiskās vājības

Demokrātija noliedza slepeno diplomātiju, ļoti lēns mehānisms reaģēt uz draudiem toties demokrātija ir izturīgāka, skopa demokrātija.

Grieķu diplomāti

Grieķi neradīja profesionālu diplomātu dienestu, ziņnesim bija jābūt skaļai balsij, ziņnesim bija jābūt labai atmiņai, orators tuvinājās diplomātam — ziņnesis, kuru sūta nest ziņu ir spējīgs vest sarunas( nevarēja būt jaunāks par 50 gadiem), sabiedrībā cienījams. Lielākā nelaime - kukuļņemšana. Dāvanām jābūt reģistrētām. Grieķija neradīja patstāvīgas vēstniecības, sūtīja cilvēkus turp - atpakaļ. Patstāvīga vēstniecība parādījās ap 460 gadu p.m.ē. Vēsturiski pirmais diplomāta veids - heralds - cilvēks, kurš atnes ziņu.

Senā Roma

Valodas devums

Roma pirmā radīja Eiropas mēroga izplatītu valodu — latīņu. 1. g. p.m.ē.

Diplomātijas principi

Republikas laikā sāk parādīties pāris principi par diplomātiju un tās formulēšanu: jebkurš līdzeklis ir labs, ja tas ir labs Romai, centās dominēt visās sabiedrībās (Romas virsvadība), 170. gadā p.m.ē. taisnība ir spēkā, spēks ir taisnība, rada jēdzienu taisnīgs karš. Roma impērijas laikā diplomātijai pievērš mazāku nozīmi. Romas impērija ļoti augstprātīga pret sūtņiem. Roma ņēma ķīlniekus, Jūlija Cēzara laikā ap 600 ķīlniekiem. Roma draud pretiniekiem, kā arī uzstāda ultimātu par līgumu noslēgšanu. Ultimāti mieram ar Romu bija nežēlīgi Romieši patstāvīgi iejaucās citu valstu iekšpolitikā un izmantoja katru iespēju, lai destabilizētu situāciju valstī un tronī iesēdināt kādu romiešiem labvēlīgu vīru.

Bizantijas diplomātija (395-1453)

Bizantija-Romas impērijas A-daļa, atdalījās no Romas izveidojot savu valsti.

Kristietība kā diplomātija

uzskatīja, ka izplatot kristietību tā popularizēs sevi. Pārliecināja Krieviju pieņemt kristietību 989. gadā Bizantija novājinājās, radās spēcīgs konkurents Musulmanisms. Bizantija pievērsa lielvalstu uzmanību diplomātijai, jo tai nebija tik liels un spēcīgs karaspēks kā Romai. Lai izdzīvotu sēj intrigas pretinieku vidū, uzrīda Krieviju Bulgārijai. Radās jēdziens Bizantiskums-vārda laušana, neuzticība. 1453. gadā Bizantija krīt zaudējot turkiem. No 1441.–1683. gados turki uzbrūk Eiropai.

Bizantija izmācīja pirmos profesionālos diplomātus, izsniedza viņiem rakstiskas instrukcijas — kā būt laipniem un izklaidēties, cik vien lepni iespējams, pārdot Bizantiešu produkciju un stimulēt tirdzniecību. Bizantieši izmantoja diplomātus kā legālus spiegus un informācija, ko viņi savāca kompensēja viņiem reālo spēka trūkumu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Diplomātija.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)