Atzinības krusts
Atzinības krusts (franču: Croix de la Reconnaissance) ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums. To piešķir "par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā". To nodibināja 1938. gada 12. augustā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistei[1] un atjaunoja ar Valsts apbalvojumu likumu 2004. gadā.[2] Atzinības krusta devīze ir "Godaprāta ļaudīm" (Pour les honnêtes gens).[3]
Izskats
labot šo sadaļuTas ir balts, emaljēts Maltas krusts, kam ir zelta apmale un astoņi zeltīti gredzeni stūros, kas simbolizē astoņu Kurzemes hercogus, kuru valdīšanas laikā hercogiste uzplauka.[1] Krusta centrā atrodas medaljons.[1] Sākotnēji Atzinības krustam bija piecas šķiras un četru pakāpju Goda zīmes.[1] 1940. gada 26. februārī tam tika samazināts Goda zīmju skaits līdz trim, taču tika pievienota divu lielumu pakāpe.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuAtzinības krusts tika veidots pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes Atzinības ordeņa (l' Orde de la Reconnaissance), ko iedibināja 1710. gada 13. maijā ar devīzi Pour les honnêtes gens (“Godaprāta ļaudīm”). Ordeņa statūtos bija rakstīts, ka "tas tika dibināts pateicībā visuvarenajam Dievam par Kurzemes atkalatgūšanu (in memoriam recuperatae Curlandiae) pēc Lielā Ziemeļu kara", un to piešķīra par izciliem nopelniem civilā un militārā jomā, un tā saņēmēji ieguva mantojamu muižnieka titulu. Atzinības ordenim bija tikai viena šķira. Ordeņa nēsāšana bija obligāta un tiem, kas to neuzlika, Kapituls varēja ordeni atņemt. To nēsāja ap kaklu īkšķa platā gaiši sarkanā lentē ar sudraba maliņām. Ja kāds no ordeņa kavalieriem mira, pārējiem četras nedēļas ordenis bija jānēsā sudraba svītriņām ielokotā melnā lentā. Pēc kavaliera nāves viņa piederīgajiem ordenis bija jānodod atpakaļ. Atzinības ordeni piešķīra 18 personām.
1938. gadā Atzinības krustu atjaunoja. Salīdzinājumā ar Atzinības ordeni, 1938. gadā reformētajam Atzinības krustam bija piecas šķiras un trīs pakāpju goda zīmes, turklāt vēl viena sevišķā pirmā pakāpe. Krusta vidus daļā monogrammas F. W. vietā bija ievietots lielais Latvijas valsts ģerbonis. 1940. gada 26. februārī izdarīja grozījumus Likumā par ordeņiem un goda zīmēm, nosakot, ka Atzinības krustam ir trīs pakāpju goda zīmes un vēl sevišķā divu izmēru pirmā pakāpe. Atzinības krustu piešķīra par izcilu Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedrības un kultūras labā. Ar Atzinības krusta I šķiru apbalvoja 21 personu, ar II šķiru – 21 personu, ar III šķiru – 110 personas, ar IV šķiru – 341 personu, ar V šķiru – 1314 personas, savukārt ar goda zīmēm apbalvotas: ar sevišķās pakāpes – 303 personas, 1. pkāpes – 730, 2. pakāpes – 764, 3. pakāpes – 354 personas.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 366.—367. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ Valsts prezidenta kanceleja
- ↑ «Valsts apbalvojumu likums». President.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.
- ↑ «Atzinības krusts». President.lv.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atzinības krusts |