Oļģerds Grosvalds

Oļģerds Grosvalds (1884. gada 25. aprīlis — 1962. gada 12. septembris) bija latviešu žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, būdams Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919—1962). Gleznotāja Jāzepa Grosvalda vecākais brālis.

Oļģerds Grosvalds Personīgā informācija Dzimis 1884. gada 25. aprīlī Rīga, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1962. gada 12. septembrī (78 gadi) Parīze, Francija Tautība latvietis Nodarbošanās žurnālists, sabiedrisks darbinieks, diplomāts Vecāki Frīdrihs Grosvalds Brāļi Jāzeps Grosvalds

Dzīvesgājums

Oļģerds Grosvalds dzimis 1884. gadā Rīgas advokāta Frīdriha Grosvalda ģimenē. Studēja filoloģiju Tērbatas, Parīzes un Minhenes universitātēs, kur 1912. gadā ieguva Dr. phil. zinātnisko grādu. Tērbatā kļuva par vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia biedru. Pēc tam viņš atgriezās Rīgā un līdz 1917. gadam strādāja kā žurnālists un mākslas kritiķis.

Pēc Latviešu Nacionālās Padomes izveidošanas 1918. gadā viņš kļuva par tās sekretāru ārlietu nodaļā un par Latvijas Tautas padomes locekli no Latviešu Zemnieku savienības.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Grosvalds 1919. gada februārī — jūlijā bija Latvijas delegācijas sekretārs Parīzes miera konferencē. No 1919. gada jūlija Latvijas Pagaidu valdības pārstāvis, rezidējošais ministrs, no 1921. gada maija līdz 1924. gada augustam sūtnis Francijā. Sūtnis arī Beļģijā un Nīderlandē (1921—1924).

1925. gada maijā—septembrī vadīja Ārlietu ministrijas Rietumu nodaļu. Bija Latvijas sūtnis Somijā (1925—1930), Polijā un Rumānijā (1930—1934), Austrijā (1930—1933), Ungārijā (1932—1934) ar rezidenci Varšavā. No 1934. gada septembra Latvijas sūtnis Francijā un Spānijā (rezidence Parīzē).

1940. gada vasarā pēc Francijas un Latvijas okupācijas kopā ar A. Petēna valdību un diplomātisko korpusu no Parīzes pārcēlās uz Višī, vēlāk dzīvoja Nicā. Neatzina padomju okupācijas laika Latvijas PSR valsts varas un pārvaldes iestādes par likumīgām un nepakļāvās to lēmumiem. Pēc Otrā pasaules kara beigām turpināja vadīt Latvijas sūtniecību Parīzē, saglabājot personisko ministra titulu.

Miris 1962. gada 12. septembrī un apglabāts Perlašēza kapsētā Parīzē.

Apbalvojumi

• I šķiras Atzinības krusts Nr. 14 (1938. gada 16. novembrī)

Ārējās saites

• Informācija par Grosvaldu ģimeni un viņu devumu ārlietu resora darbībā

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:	Latvijas sūtnis Francijā, Beļģijā un Nīderlandē 1921—1924	Pēctecis: Miķelis Valters
Priekštecis: Kārlis Reinholds Zariņš	Latvijas sūtnis Somijā 1925—1930	Pēctecis: Antons Balodis
Priekštecis: Mārtiņš Nukša	Latvijas sūtnis Polijā, Rumānijā, Austrijā un Ungārijā 1930—1934	Pēctecis: Miķelis Valters
Priekštecis: Fēlikss Cielēns	Latvijas sūtnis Francijā un Spānijā 1934—1962	Pēctecis: Aina Nagobads-Ābola