Grieķija
- Šis raksts ir par mūsdienu valsti. Par citām jēdziena Grieķija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Grieķija (grieķu: Ελλάδα), oficiāli Grieķijas Republika (grieķu: Ελληνική Δημοκρατία), ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Tā ziemeļos robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju, bet austrumos – ar Turciju. Austrumos to apskalo Egejas jūra, bet rietumos Jonijas jūra. Abas jūras atrodas Vidusjūras austrumos un abās jūrās atrodas daudz salu, saliņu un klintis, kuras pieder Grieķijai, un no kurām 227 salas ir apdzīvotas.[2] Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas.
| Grieķijas Republika Ελληνική Δημοκρατία |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Ύμνος πρός την Ελευθερίαν Slavinājums brīvībai |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Atēnas 37°58′N 23°43′E / 37.967°N 23.717°E | |||||
| Valsts valodas | jaungrieķu valoda | |||||
| Valdība | Unitāra parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Katerina Sakellaropula | ||||
| - | Premjerministrs | Kiriaks Micotakis | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Osmaņu impērijas | 1821. gada 25. martā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 131,957 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2012. gadā | 10,816,286[1] | ||||
| - | Blīvums | 82/km² | ||||
| Valūta | eiro/EUR | |||||
| Laika josla | +2 (UTC+2) | |||||
| Interneta domēns | .gr | |||||
| Tālsarunu kods | +30 | |||||
Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija,[3] Rietumu filozofija,[4] Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma,[5] ieskaitot komēdiju un traģēdiju.
Grieķija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 1981. gada.[2] NATO dalībvalsts tā ir kopš 1952. gada, bet OECD dalībvalsts kopš 1961. gada.[6]
Vēsture
labot šo sadaļuPēc Bizantijas Impērijas iekarošanas 15. gadsimtā, pār Grieķiju valdīja Osmaņu impērija. 1821. gada 25. martā grieķu patrioti sāka grieķu neatkarības karu, kurā izcīnīto neatkarību oficiāli nostiprināt izdevās pēc lielvaru (Lielbritānijas, Francijas, Krievijas) vienošanās 1829. un 1832. gadā.
19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Grieķija vairākas reizes karoja ar Osmaņu impēriju, lai palielinātu valsts teritoriju un iekļautu tajā visus grieķu apdzīvotos apgabalus. Pirmā pasaules kara laikā Grieķijā pastāvēja ārpolitiskas domstarpības starp karali Konstantīnu I, kurš bija Vācijas pusē un premjerministru Elefteriosu Venizelosu, kurš simpatizēja Antantei. Rezultātā Konstantīns I atkāpās un 1917. gadā Grieķija iestājās karā Antantes pusē. Pēc kara Grieķija turpināja militārās operācijas Anatolijā, jo rietumu sabiedrotie bija apsolījuši Grieķijai daļu Osmaņu impērijas teritorijas. Grieķu—turku kara beigās Grieķija tomēr bija spiesta atkāpties no okupētajām teritorijām un atgriezties tās pirmskara robežās.
Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 28. oktobrī Grieķijā iebruka Itālijas karaspēks, bet 1941. gada 6. aprīlī Vācijas karaspēks. Pēc atbrīvošanas no okupācijas Grieķijā sākās pilsoņu karš starp EAM-ELAS partizānu armiju, kurā dominēja komunisti un britu atbalstītajiem monarhistiem. 1967. gada 21. aprīlī grupa armijas komandieru veica militāru valsts apvērsumu un izveidoja labēju militāru huntu. 1974. gada republikas referendumā grieķi nobalsoja par monarhijas izbeigšanu un republikas izveidošanu. 1981. gada 1. janvārī Grieķija kļuva par Eiropas Kopienas (Eiropas Savienības priekšteces) dalībvalsti.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuGrieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidos. Grieķijas kontinentālās daļas dienvidos atrodas Peloponēsas pussala. Grieķijai ir garākā krasta līnija no Vidusjūras valstīm un 11. garākā pasaulē. Grieķijai pieder 1200 līdz 6000 salas, no kurām 227 ir apdzīvotas. Lielākā sala ir Krēta, otra lielākā- Evija, kuru no kontinenta atdala 60m plats šaurums. Lielākā daļa salu atrodas Egejas jūrā, kā Kiklādu, Ziemeļsporādu un Dienvidsporādu salas. Grieķija salas ir iecienītas tūristu vidū.
80% Grieķijas teritorijas ir kalni. Valsts augstākais punkts ir Olimpa kalns (2917 m). Grieķijas rietumos dominē Pindu kalni, kas ir Dināru kalnienes turpinājums. Grieķijas ziemeļaustumos uz roebežas ar Bulgāriju atrodas Rodopu kalni. Derīgie izrakteņi: marmors, krīts, alumīnija rūda, brūnogles, polimetālu rūda. Lielākās upes ir Marica, Nestosa, Strimona, Aljakmona.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļu
| Numurs | Perifērija | Galvaspilsēta | Platība, km² | Iedzīvotāju skaits |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Atika | Atēnas | 3808 | 3761810 |
| 2 | Centrālā Grieķija | Lamija | 15549 | 605329 |
| 3 | Centrālā Maķedonija | Saloniki | 18811 | 1871952 |
| 4 | Krēta | Iraklija | 8259 | 601131 |
| 5 | Austrummaķedonija un Trāķija | Komotine | 14157 | 611067 |
| 6 | Epīra | Joannina | 9203 | 353820 |
| 7 | Jonijas salas | Kerkīra | 2307 | 212984 |
| 8 | Ziemeļegeja | Mitilene | 3836 | 206121 |
| 9 | Peloponēsa | Tripole | 15490 | 638942 |
| 10 | Dienvidegeja | Ermupole | 5286 | 302686 |
| 11 | Tesālija | Larisa | 14037 | 753888 |
| 12 | Rietumgrieķija | Patra | 11350 | 740506 |
| 13 | Rietummaķedonija | Kozane | 9451 | 301522 |
| 14 | Ajonora (autonoma) | Karjes | 390 | 2262 |
Valdība
labot šo sadaļu
Grieķija ir parlamentāra republika, kura balstās uz 1975. gada izstrādāto konstitūciju.[2] Valsts galva ir prezidents, kuru uz pieciem gadiem ievēl Grieķijas parlaments. Tai ir vienpalātas parlaments ar 300 locekļiem, kurus savukārt uz četriem gadiem ievēl tauta.
Demogrāfija
labot šo sadaļu2011. gadā Grieķijā dzīvoja aptuveni 10,82 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 91,56% bija grieķi. Lielākā etniskā minoritāte ir albāņi (4,45%). 97% Grieķijas pilsoņu ir pareizticīgie.
Sports
labot šo sadaļuGrieķija ir Olimpisko spēļu dzimtene. Grieķija viens no populārākajiem sporta veidiem ir futbols. 2004. gadā Grieķijas futbola izlase kļuva par Eiropas čempioniem. Tāpat populārs ir arī basketbols.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ «Announcement of the demographic and social characteristics of the revised Resident Population of Greece according to the 2011 Population – Housing Census.» (PDF). Piraeus : Hellenic Statistical Authority. 2014. gada 20. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 16. februāris.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 (latviski) «Eiropas valstis - Grieķija». Eiropas Savienības portāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. februārī. Skatīts: 2009. gada 6. maijā.
- ↑ Finley, M. I. Democracy Ancient and Modern. 2d ed., 1985. London: Hogarth.
- ↑ History of Philosophy, Volume 1 by Frederick Copleston
- ↑ Brockett, Oscar G. History of the Theatre. sixth ed., 1991. Boston; London: Allyn and Bacon.
- ↑ (angliski) «Convention on the OECD». Organisation for Economic Co-operation and Development. www.oecd.org. Skatīts: 2007-04-07.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grieķija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Grieķiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |