Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas. Salas lielākā pilsēta un Krētas perifērijas (Περιφέρεια Κρήτης) administratīvais centrs ir Iraklija, tā atrodas salas centrālās daļas ziemeļu piekrastē.

Krēta
Κρήτη
Krēta
Knosas pils.
Ģeogrāfija
Krēta
Izvietojums Vidusjūra
Koordinātas 35°15′00″N 24°45′00″E / 35.25000°N 24.75000°E / 35.25000; 24.75000Koordinātas: 35°15′00″N 24°45′00″E / 35.25000°N 24.75000°E / 35.25000; 24.75000
Platība 8336 km²
Garums 260 km
Platums 12-60 km
Krasta līnija 1046 km
Augstākais kalns Psiloritis
2456 m
Administrācija
Karogs: Grieķija Grieķija
Perifērija Krēta
Galvaspilsēta Iraklija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 623.065 (2011)
Blīvums 75/km²
Krēta Vikikrātuvē

Krētai ir savs grieķu valodas dialekts, dzeja un mūzika. Krēta bija Mīnojas civilizācijas centrs (~3000. — 1400. gadā p.m.ē.), ko uzskata par vienu no vecākajām Eiropas pirmsindoeiropiešu civilizācijām, kas visticamāk gājusi bojā Teras vulkāna izvirduma laikā Santorini.

Krēta ir Grieķijas lielākā sala un piektā lielākā sala Vidusjūrā. Sala atrodas Egejas jūras dienvidu daļā un ir 260 kilometrus gara rietumuaustrumu virzienā, ir 60 km platākajā vietā un sašaurinās līdz ne vairāk kā 12 km (Ierapetras zemes šaurums). Krēta ir 8336 km2 liela, un tās krasta līnija ir 1046 km gara. Tā atrodas aptuveni 160 kilometru attālumā no Grieķijas sauszemes un tiek apskalota ar Krētas jūru ziemeļos, Lībijas jūru dienvidos, Karpatas jūru austrumos un Mirtejas jūru rietumos.

Kalni un ielejas

labot šo sadaļu

Krēta ir kalnaina, to raksturo trīs kalnu grēdas, kas šķērso salu no rietumiem uz austrumiem:

  • Baltie Kalni jeb Lefka Ori (Λευκά Όρη) 2452 m
  • Psiloritis (Ψηλορείτης) 2456 m
  • Dikti (Δίκτη) jeb Lasitijas kalni (Λασιθιώτικα Όρη) 2148 m

Pateicoties šīm kalnu grēdām, Krētā ir arī daudz ieleju (Amārijas ieleja), alu (Dikteja, Ideona ala (grieķu dieva Zeva dzimšanas vieta)), kā arī ūdenskritumu un aizu (Samārijas aiza, Imbros aiza, Kurtaliotiko u.c.). Pazīstamākās Krētas upes ir Jeropotama, Koiliara u. c.

Apkārtējās salas

labot šo sadaļu

Neskaitāms daudzums salu, saliņu un akmeņu ieskauj Krētas krastus. Daudzas no tām ir tūristu apmeklētas, dažas apmeklē tikai arheologi un biologi. Dažas ir ekoloģiski aizsargātas. Dažas no tām ir:

 
Krētas pavadoņuzņēmums
  • Gramvusa (Kissamos, Hanija) ir pirātu sala iepretim Bali (Krētas) lagūnai
  • Hrisi sala (Ierapetra, Lasiti), kurā atrodas lielākais Libānas ciedru mežs Eiropā
  • Elafonisos (Hanija)
  • Paksimadia sala (Agia Galini, Retimno), kur dzimuši dievi Apollons un Artemīda
  • Spinalonga ir sala-cietoksnis, kas savulaik bijusi spitālīgo kolonija

Gavdosas sala, kas atrodas 48 km attālumā no salas dienvidu krasta ir vistālākais Eiropas dienvidu punkts.

 
Iraklijas osta
 
Gramvusa
 
Komos līcis, Matala

Krētā ir mērens Vidusjūras klimats, kas būtiski atšķiras starp piekrastes zonu un kalnainiem apvidiem. Laikapstākļi Krētā tiek raksturoti ar maigām, lietainām ziemām un sausām, karstām vasarām. Vidējā temperatūra vasarā svārstās no 25 līdz 30 °C, maksimāli sasniedzot 40 un vairāk grādu atzīmi. Vidējais nokrišņu daudzums jūlijā ir 0 mm, un 3 mm augustā. Lietus sezona sākas oktobra beigās un ilgst līdz pat martam vai aprīlim. Snieg gan tikai kalnainos apvidos laika periodā no novembra līdz maijam, taču pa retam uzsnieg arī piekrastes zonās. Lai arī sniega klātās kalnu galotnes paliek baltas gandrīz visu ziemu, piejūras zonās tas uz zemes saglabājas vien no dažām minūtēm līdz pāris stundām. Vidējā gaisa temperatūra ziemā svārstās no 10 līdz 14 °C.

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu

Krēta ar tās tuvumā esošajām salām veido Krētas perifēriju, kas ir viens no trīspadsmit Grieķijas administratīvajiem reģioniem, kas tika reģistrēti 1987.gada administratīvajā reformā. Perifērija ir iedalīta četrās prefektūrās: Iraklija, Hanija, Retimno un Lasiti.

Ārējās saites

labot šo sadaļu