Šis raksts ir par dramaturģijas un literatūras žanru. Par kinožanru skatīt rakstu drāmas filma.

Drāma ir luga, daiļliteratūras žanrs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.[1] Drāmā aplūkoti nozīmīgi sižeti, taču tie tuvināti reālajai īstenībai. Drāmā netiek tēloti asi kontrasti, izcili raksturi un bezizejas situācijas. Drāma radusies romantisma laikā, bet kopš 18. gadsimta otrās puses drāma sazarojas vairākos paveidos: psiholoģiskajā drāmā, romantiskajā drāmā, liriskajā drāmā, pilsoniskajā drāmā u.c.

Psiholoģiskā drāma atveido tēlu iekšējo dzīvi, raksturu attīstību un kaislības. Šeit redzama tēlu savstarpējo attieksmju sarežģītība, cilvēku tuvināšanās un atsvešināšanās, ilgas pēc sapratnes.

Romantiskās drāmas centrā ir neikdienišķs cilvēks, kas protestē pret utilitāru dzīvi un dvēseles noplicinātību. Galvenais varonis nesamierinās ar pasaules nepilnībām. Viņam raksturīgs maksimāls jūtīgums, noslēgšanās sevī.

Liriskajā drāmā atveidota emocionāla pasaules izjūta, cilvēka tieksme pēc neparastā - skaistuma, laimes. Šeit valda dvēseliskums. Liriskā drāma ir savdabīga, intīma saruna īpašā atmosfērā un tēlainā valodā.

  1. Lita Silova, Anita Vanaga. Literatūra 9. klasei. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014. 95. lpp. ISBN 9789934035081.