Historiogrāfija
Historiogrāfija (viduslaiku latīņu: historiographia, cēlies no grieķu: ἱστορία, historía — ‘vēsture’, γράφειν, graphein — ‘rakstīt’)[1] ir zinātne, kas pēta vēstures zinātnes attīstību. Parasti historiogrāfija ir saistīta ar kādu noteiktu teritoriju vai laika posmu, piemēram, pastāv antīkā, viduslaiku, Latvijas historiogrāfija.[2] Tiek pētīts, kā tikuši izprasti dažādi vēstures procesi, kā attīstījusies metodoloģija, kādi vēsturiski avoti ir bijuši pieejami, un kā tie tikuši izmantoti pētījumos.[2]
Historiogrāfijas historiogrāfija ir viena no jaunākajām nozares jomām, tajā tiek pētīta pašas vēstures zinātnes pētniecības attīstība.[2]
Ar terminu historiogrāfija tiek apzīmēts arī publicēto vēstures pētījumu kopums.[2] Tiek izšķirti konkrēti pētījumu kopumi pēc laika un vietas, kad un kur veikti pētījumu, pētījumu tematika netiek izdalīta atsevišķi.[2] Šādi veidojas, piemēram, antīkā, viduslaiku, Latvijas historiogrāfija.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 284. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 739.—740. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Historiogrāfija |
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |