Jānis Neilands (vācu: Johannes Neuland, 1840—1915) bija latviešu luterāņu mācītājs, literāts un grāmatniecības apskatnieks. Latviešu literārās biedrības Vidzemes nodaļas direktors (1875–1878).[1]

Jānis Neilands
Jānis Neilands
Personīgā informācija
Dzimis 1840. gada 24. janvārī
Krimuldas-Pēterupes draudzes novads, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1915. gada 28. novembrī (75 gadi)
Valmiera (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās luterāņu mācītājs

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1840. gada 12. (24.) janvārī Krimuldas pusmuižas Ķizbeles skolā skolotāja ģimenē. Mācījās Burtnieku (1849) un Valmieras draudzes skolā (1850–1853), tad Valmieras apriņķa skolā (1853–1855) un Vidzemes guberņas ģimnāzijā (1856–1860). Studēja filoloģiju un teoloģiju Tērbatas Universitātē (1861–1864 un 1866–1867), starplaikā bija mājskolotājs Vidzemē.

Bija Lieljumpravas un Lielvārdes draudžu mācītāja palīgs (1870–1871), tad Pēterupes un Skultes draudzes mācītājs (1871–1883), līdztekus arī Carnikavas baznīcas mācītājs un Leokādijas fon Freitāgas-Loringhofenas Skultes muižas privātskolas skolotājs.[2]A. Bīlenšteinam J. Neilands dzimšanas dienā veltīja dzejoli "Teici, teici valodiņa, Ko upīte burbulēja, Ko upīte burbulēja, Ko pogoja lakstīgala." Strādājot Skultē un Pēterupē, J. Neilands izveidoja kori, ar kuru 1873. gadā piedalījās I Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkos.

No 1883. gada līdz pat mūža beigām bija Valmieras lauku luterāņu draudzes mācītājs, pēc Jāņa Cimzes nāves izdeva krājuma "Dziesmu rota" 7. un 8. daļu (1884). Miris 1915. gada 15. (28.) novembrī Valmierā, apglabāts Centra kapos.

Darbi labot šo sadaļu

  • Kā "Baltijas Vēstnesis" ziņņas dod. Laikraksta "Mājas Viesis" pielikums, 1875, 18.I
  • Bībeles un Vidzemes dziesmu grāmatas jaunizdevumu rediģēšana.
  • tulkojis dziesmu tekstus J. Cimzes krājumam "Dziesmu rota", pēc J. Cimzes nāves izdeva krājuma 7. un 8. daļu (1884, ar Neilanda sarakstītu ievadu).
  • grāmata "Valmieras bērnu dārza dziesmiņas" (1908, ar notīm).
  • autobiogrāfija "Mani jaunības laiki" (1-2, 1902).

Literatūra labot šo sadaļu

  • Hillners G. Roberts Auniņš un Jānis Neulands. Rīga, 1916.
  • Beldaus K. Jānis Neilands, tautas mācītājs. Rīga, 1934.

Atsauces labot šo sadaļu