Zemgaliešu Biruta

Zemgaliešu Biruta (dzimusi 1878. gada 14. oktobrī, mirusi 1906. gada 15. decembrī) bija latviešu rakstniece, kuras vārds tiek saistīts ar dekadences posmu latviešu literatūrā.

Zemgaliešu Biruta Konstance Augustīne Grencione Personīgā informācija Dzimusi 1878. gada 14. oktobrī Stāmeriena, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Mirusi 1906. gada 15. decembrī (28 gadi) Rīga, Krievijas impērija (tagad Latvija)

Literārā darbība Valoda latviešu valoda Rakstīšanas laiks 1905. — 1906. Žanri dzeja, proza Literatūras virzieni dekadence Ietekmējusies no Pols Verlēns, Šarls Bodlērs

Biogrāfija

Zemgaliešu Biruta (īstajā vārdā Konstance Augustīne Grencione) dzimusi 1878. gada 14. oktobrī Stāmerienas muižā. Pašu pirmo izglītību viņa guva pie savas vecāsmātes Palsmanes muižā. Vēlāk viņas ģimene pārcēlās uz Rīgu, pēc tam – uz Doli.

Mācījās B. Freija meiteņu skolā Rīgā, kuru pabeidza 1895. gadā, kopā ar vecākiem dzīvoja Madlienā. No 1900. līdz 1903. gadam strādāja Maskavā par mājskolotāju kādā turīgā ģimenē. Brīvajā laikā viņa aktīvi apmeklēja bibliotēkas, muzejus, gleznu galerijas, teātrus, gūstot spēcīgus radošos impulsus. Pēc tam atgriezās Madlienā, kur pievērsās literārajai darbībai.

Zemgaliešu Birutas pirmās publikācijas parādījās laikrakstā Latviešu Avīzes 1905. gadā. Viņas pirmais padomdevējs literatūrā bija Augusts Saulietis, saglabājušās vēstules, kurās, atsaucoties uz Saulieša padomiem un kritiku, viņa sūtīja savus dzejoļus un izsacīja savas domas par literatūru.

Zemgaliešu Biruta (foto no žurnālā "Dzelme", 1906. gada 9. nr.).

Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts).

1905. gadā viņa piedalījās revolūcijas notikumos un pārcēlās uz Rīgu, kur nokļuva jauno rakstnieku un mākslinieku bohēmā. Kad sākas reakcijas periods, viņa caur Pēterburgu un Somiju bēga uz Rietumeiropu. 1906. gada pirmo pusi Zemgaliešu Biruta pavadīja Parīzē, tās iespaidi ienāca arī viņas prozā (piemēram, stāstā Bulvāra ziediņš, Purva lakstīgala). Arī zem atsevišķiem dzejoļiem līdzās datējumam dzejniece norādījusi tapšanas vietu - Parīzi (piemēram, Nakts uz jūras).

Zemgaliešu Biruta ap 1906. gadu. Fotogrāfija publicēta žurnālā "Stari" (1907. 08. 01.)

Jau 1906. gada vasarā Biruta atgriezās Rīgā. Viņa publicēja stāstus un dzejoļus tikko nodibinātajā literatūras žurnālā Dzelme, kuru veidoja jauni autori, kas publikai kļuva pazīstami kā dekadentu grupējuma pārstāvji. 1906. gada augustā Zemgaliešu Biruta bija to deviņu rakstnieku vidū, kuri parakstīja tā dēvēto dekadences manifestu Mūsu mākslas motīvi, kas kopā ar literātu grupas fotogrāfiju tiek publicēts žurnālā Dzelme un saņem asu kritiku no marksistiski noskaņotiem kritiķiem.

1906. gada septembrī dzejnieci apcietināja un mēnesi pratināja sakarā ar viņas dalību revolūcijas notikumos. Atbrīvojot no cietuma, viņai aizliedza izbraukt no Rīgas. Domājams, daļa viņas draugu uzskatīja, ka Biruta nodevusi savus biedrus, tāpēc viņa nonāca izolācijā un vientulībā. Kādā izmisuma brīdī literāte izlēma noindēties. Pēc nedēļu ilgas agonijas slimnīcā viņā mira 1906. gada 15. decembrī, apbedīta Matīsa kapos. Bērēs piedalījās vairāki viņas domubiedri literāti. Zemgaliešu Birutai un viņas daiļradei bija veltīta plaša publikācija izdevumā Dzelme, iekļaujot gan viņas darbu publikācijas, gan draugu sacerētos veltījuma dzejoļus un īsprozu.

Darbi

Lai gan lielākajā daļā Zemgaliešu Birutas lirikas, kas tapusi 20. gadsimta sākumā, dominē intīmi subjektīvais, dziļi individuālais pārdzīvojums, pausts no sievietes pozīcijām, tomēr daļā dzejoļu konstatējamas „vētru un dziņu” laikmetam raksturīgas atbilsmes, arī zināma daļa klasiskajam romantismam tuvas mesiānisma, titānisma izjūtas, ko varētu traktēt kā jaunromantisma pasaulizjūtā balstītas modifikācijas.

Zemgaliešu Birutas paraksts

Trīsdesmitajos gados Teodors Zeiferts rakstīja, ka "dzejnieces iekšējie pārdzīvojumi izsakās vispilnīgāk prōzaiskās skicēs", savukārt viņas dzejoļus šis literatūrkritiķis atzina par "pasmagiem", taču atsevišķi no tiem esot "maigi noskaņoti".

Zemgaliešu Biruta uzrakstīja arī aptuveni 20 prozas tekstu (skices, tēlojumus u. c.), kuru vidū ir arī viens dramaturģiskas ievirzes eksperiments jeb "dramatiska studija" divos cēlienos - Uz aizlauzta zara. Prozas centrā - indivīda (visbiežāk - sievietes), mākslinieka dvēseles pārdzīvojumi un brāzmainu jūtu ietekmēti likteņi Fin de siècle garā.

• Zemgaliešu Birutas dzejas un prozas publikācijas ir atrodamas no 1905. līdz 1907. gadam klajā nākušajā periodikā - žurnālos Apskats, Vērotājs, Dzelme, Stari un citos.
• Pieci dzejoļi publicēti dzejas izlasē Modernu sieviešu mīlestības dziesmas (sast. Juris Puriņš, Rīga: V. Skrides apgādā, 1907).
• Pieci dzejoļi publicēti dzejas izlasē Neaizmirstelītes (sast. Hamlets, Rīga: M. Freiberga apgādībā, 1907).
• Dzejolis Skauģiem publicēts izdevumā Dzeja. Latviešu jaunākās lirikas antoloģija (sast. Līgotņu Jēkabs, Rīga: Jānis Roze, 1921).
• Daži dzejoļi publicēti antoloģijas Latvju lirika III sējumā (sast. Rūdolfs Egle, Rīga: A. Gulbja apgāds, 1934).
• Virkne dzejoļu publicēti Latviešu dzejas antoloģijas III sējumā (Rīga: Liesma, 1973).
• Dzejoļi iekļauti izlasē Latviešu mīlas lirikas antoloģija: dzejnieces un mīlestība (sast. Amanda Aizpuriete, Rīga: Jumava, 1999).
• Izdota dzejas izlase Sārtais skūpsts (sast. Kārlis Vērdiņš, Rīga: Pils, 2005).
• Divi tēlojumi (Bulvāra ziediņš, Dabas balss) iekļauti izlasē Latviešu tumsas stāsti (sast. Jūlija Dibovska, Rīga, J.L.V., 2015).

Ietekme

• Tēlnieks Burkards Dzenis 1906. gadā Parīzē veidojis Zemgaliešu Birutas krūšutēlu patinētā ģipsī.
• Komponists Emīls Dārziņš 1907. gadā komponējis dziesmu ar Zemgaliešu Birutas vārdiem Pazudusi laimīte.
• Rakstnieks Pāvils Gruzna romānā Jaunā strāva (1946, Augsburga) vairākkārt piemin un raksturo Zemgaliešu Birutu.
• Vairākkārt Zemgaliešu Birutu savā revolūcijas atmiņu (1905 - 1908) grāmatā Dienu atspīdumi piemin un raksturo Jānis Akuraters.
• Zemgaliešu Birutas traģēdiju savā romānā-hronikā Garā jūdze (1926 - 1935) apraksta arī Antons Austriņš.
• Dzejoļus Zemgaliešu Birutai veltījuši Antons Austriņš, Pēteris Ērmanis, Jānis Jaunsudrabiņš, Edvarts Virza, Vizma Belševica u. c.
• Komponists Jēkabs Graubiņš ir radījis kompozīciju Kā ziedoņa gaisma, izmantojot Zemgaliešu Birutas dzejas tekstu. Kompozīcija iekļauta 1985. gadā Kanādā izdotajā D. V. Toronto sieviešu kora Zīle skaņuplatē.
• Zemgaliešu Birutas dzīvesstāsts ir pamatā Ingas Rozentāles lugai 1906: Trakāk vēl kā piektā gadā, kas 2009. gadā Gata Šmita režijā iestudēta Nacionālajā teātrī ar Ingu Misāni galvenajā lomā.
• Zemgaliešu Biruta ir prototips Terēzes tēlam Ingas Ābeles romānā Klūgu mūks (2014).