Dižkoks

Dižkoks ir sevišķi vecs un resns koks, kam ir liela zinātniska, kultūrvēsturiska un estētiska nozīme.^[1] Parasti dižkoki ir valsts aizsardzībā kā īpaši dabas pieminekļi, dažos gadījumos arī kā vēsturiski vai kultūrvides pieminekļi. Terminu „dižkoks” literatūrā 1960. gados ieviesa Latvijas dižkoku pētīšanas pamatlicējs Staņislavs Saliņš. Viņš ieteica par dižkoka pamatkritēriju pieņemt stumbra apkārtmēru 1,3 m augstumā no zemes. Mērīšana veicama, ņemot vērā vidi ap koku — slīpā nogāzē apkārtmērs tiek mērīts augstākajā pusē. Gadījumos, ja zem 1,3 m augstuma koka stumbram ir šaurāka vieta, koka apkārtmērs tiek mērīts zemāk. Vairāku koku saaugumi netiek uzskatīti par vienu koku. Tolaik Saliņš uzskatīja, ka dažām sugām (bērziem, apsēm, vītoliem) nav vērts izdalīt dižkokus, jo šie koki nav ilgmūžīgi un parasti jau 100 gadu vecumā cieš no trupes.^[2] Arī citi īsmūžīgie koki, kā pīlādži un baltalkšņi, sākotnēji netika iekļauti dižkoku sarakstos. Visvairāk starp lielākajiem dižkokiem ir ozolu.

Latvijā reģistrēti ap 4000 dižkoku, bet kopā ar nereģistrētajiem to skaits tiek lēsts ap 20 000.^[3] 2017. gadā Latvijas Dabas fonds dižkoku atzina par 2018. gada dzīvotni.^[4]

Vietējo sugu resnākie koki

Norādīti dižākie zināmie vietējo sugu koki.^[5]

Koka nosaukums	Suga	Apkārtmērs (m)	Augstums	Izvietojums
Kaives Senču ozols	Quercus robur	10,3	19	Tukuma novads, Sēmes pagasts
Indānu liepa (divi saauguši koki)	Tilia cordata	9,35 (0,3 m augstumā)	21,5	Jēkabpils novads, Gārsenes pagasts
Dzenīšu vītols	Salix alba	8,8 (zem 1 m augstuma)	23	Smiltenes novads, Apes pagasts
Sasmakas Elku liepa	Tilia cordata	8,33 (0,3 m augstumā)	26	Talsu novads, Valdemārpils
Jaunošu vīksna	Ulmus laevis	7,75	22	Talsu novads, Vandzenes pagasts
Ciemītu goba	Ulmus glabra	6,3	25	Talsu novads, Laucienes pagasts
Medzeru osis	Fraxinus excelsior	6,3	25	Talsu novads, Dundagas pagasts
Rūtiņu kļava	Acer platanoides	6,15	26	Valmieras novads, Trikātas pagasts
Dainu melnalksnis	Alnus glutinosa	4,7 (zem 1,3 metriem)	14	Kuldīgas novads, Rudbāržu pagasts
Aļļu priede	Pinus sylvestris	4,4	24	Ventspils novads, Usmas pagasts
Sausupju bērzs (gājis bojā)^[6]	Betula pendula	4,32	22	Tukuma novads, Smārdes pagasts
Vēju bērzs	Betula pubescens	4,2 (0,6 m augstumā)		Ogres novads, Birzgales pagasts
Īves egle	Picea abies	3,8	32	Talsu novads, Īves pagasts
Ciemgaļu mežābele	Malus sylvestris	3,48	11,5	Kuldīgas novads, Turlavas pagasts
Rietekļa paeglis	Juniperus communis	2,9	9,3	Valmieras novads, Valmieras pagasts
Zentenes īve	Taxus baccata	2,55	12,5	Tukuma novads, Zentenes pagasts

Kritēriji

Kritēriji koku iekļaušanai aizsargājamo sarakstā.^[7]^[8]

Vietējās sugas

Suga	Latīņu nosaukums	Stumbra apkārtmērs (m)	Augstums (m)	Dižākais eksemplārs
Apse	Populus tremula	3,5	35	Burtnieku apse
Āra bērzs	Betula pendula	3,0	33	Sausupju bērzs
Baltalksnis	Alnus incana	1,6	25
Blīgzna (pūpolvītols)	Salix caprea	1,9	22
Egle	Picea abies	3,0	37	Vecdoru egle
Eiropas segliņš	Euonymus europaeus	1,0	6
Goba	Ulmus glabra	4,0	28	Ciemitu goba
Hibrīdais alksnis	Alnus x pubescens	1,5	32
Ieva	Padus avium	1,7	22	Rucavas ieva
Kadiķis	Juniperus communis	0,8	11	Baložu kadiķis
Kļava	Acer platanoides	3,5	27	Rūtiņu kļava
Liepa	Tilia cordata	4,0	33	Sasmakas Elku liepa
Melnalksnis	Alnus glutinosa	3,0	30	Rudbāržu melnalksnis
Meža ābele	Malus sylvestris	1,5	14	Ciemgaļu mežābele
Meža bumbiere	Pyrus pyraster	1,5	13	Kandavas bumbiere
Parastā īve	Taxus baccata	0,6	8	Zentenes īve
Osis	Fraxinus excelsior	4,0	34	Zīlēnu osis
Ozols	Quercus robur	5,0	32	Kaives ozols
Parastais pīlādzis	Sorbus aucuparia	1,7	21	Spinduļu pīlādzis
Priede	Pinus sylvestris	2,5	38	Aļļu priede
Purva bērzs	Betula pubescens	3,0	32
Skābardis	Carpinus betulus	1,9	20
Šķetra	Salix pentandra	1,6	22
Trauslais vītols	Salix fragilis
Vīksna	Ulmus laevis	4,0	30	Jaunošu vīksna

Citzemju sugas

Suga	Latīņu nosaukums	Stumbra apkārtmērs (m)	Augstums (m)	Dižākais eksemplārs
Ailantlapu riekstkoks	Juglans ailanthifolia	1,4	20
Baltā robīnija	Robinia pseudoacacia	1,9	20
Baltais vītols	Salix alba	4,5	20	Dzenīšu vītols
Balzama baltegle	Abies balsamea	1,5	24
Britānijas goba	Ulmus glabra var. montana	3,2	30
Daglasa krustābele	Crataegus douglasii	0,8	10
Dzeltenais bērzs	Betula aleghaniensis	1,2	15
Dižskābardis	Fagus sylvatica	3,8	30	Aizputes dižskābardis
Eiropas baltegle	Abies alba	2,7	32	Īvandes baltegle
Eiropas ciedrupriede	Pinus cembra	1,6	22
Eiropas lapegle	Larix decidua	3,2	39	Vilzēnu lapegle
Ginks	Ginkgo biloba			Kanālmalas ginks
Hemlokegle	Tsuga canadensis	1,3	15
Hibrīdpīlādzis	Sorbus hybrida	1,0	10
Holandes liepa	Tilia x europaea	2,8	26
Kalnu kļava	Acer pseudoplatanus	2,2	20
Krievijas lapegle	Larix ledebourii	3,0	34
Krimas liepa	Tilia x euchlora	1,9	20
Lauku kļava	Acer campestre	1,5	18
Lēdebūra lapegle	Larix ledebourii	3,0	34
Mandžūrijas riekstkoks	Juglans mandshurica	1,6	18
Melnā priede	Pinus nigra	1,9	23
Menzīsa duglāzija	Pseudotsuga menziesii	2,4	30
Papele	Populus ģints	5,0	35	Jelgavas papele
Papīra bērzs	Betula papyrifera	1,6	20
Pelēkais riekstkoks	Juglans cinerea	2,8	20
Pensilvānijas osis	Fraxinus pennsylvanica	2,0	23
Platlapu liepa	Tilia platyphyllos	3,1	27
Punktainā krustābele	Crataegus punctata	1,0	8
Rietumu tūja	Thuja occidentalis	1,5	16
Saldais ķirsis	Cerasus avium	1,6	12
Sarkanais ozols	Quercus rubra	1,9	27
Sarkstošais vītols	Salix x rubens	3,1	25
Sibīrijas baltegle	Abies sibirica	1,8	30
Sibīrijas ciedrupriede	Pinus sibirica	1,9	22
Stepju goba	Ulmus minor	2,2	20
Sudraba kļava	Acer saccharinum	3,2	26	Sprēstiņu kļava
Sudrabvītols	Salix alba Sericea	4,5	20
Vācijas krustābele	Crataegus alemanniensis	0,7	10
Veimuta priede	Pinus stropus	2,7	36
Vienkrāsas baltegle	Abies concolor	1,7	32
Zaļais osis	Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima	2,0	23
Zirgkastaņa	Aesculus hippocastanum	3,0	23	Billīšu zirgkastaņa
Zviedrijas pīlādzis	Sorbus intermedia	1,9	12	Smuku pīlādzis

Atsauces

↑ «Dižkoki». Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 246. lpp.
↑ Staņislavs Saliņš. Latvijas dižkoki un retie koki. "Zinātne", Rīga, 1974.
↑ Latvijā varētu būt ap 20 tūkstoš dižkoku, pašlaik reģistrēta vien piektā daļa
↑ «Par 2018. gada dzīvotni atzīts dižkoks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. janvārī. Skatīts: 2018. gada 8. janvārī.
↑ Latvijas dabas un kultūras pieminekļu datu bāze
↑ «Nolūzis dižākais Latvijas āra bērzs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 8. novembrī.
↑ Ministru kabineta noteikumi Nr.264
↑ «Dabas aizsardzības pārvalde. Dižkoki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. novembrī.

Skatīt arī

Latvijas lielākie dižozoli

Ārējās saites

Latvijas izcilākie koki
Dzintarzīmes. Latvijas lielākie koki
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datu bāze «Īpaši aizsargājamie un retie koki» Arhivēts 2015. gada 27. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
Visu koku sugu dižkoku statusu izmēri (M)

[1] «Dižkoki». Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 246. lpp.

[2] Staņislavs Saliņš. Latvijas dižkoki un retie koki. "Zinātne", Rīga, 1974.

[3] Latvijā varētu būt ap 20 tūkstoš dižkoku, pašlaik reģistrēta vien piektā daļa

[4] «Par 2018. gada dzīvotni atzīts dižkoks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. janvārī. Skatīts: 2018. gada 8. janvārī.

[5] Latvijas dabas un kultūras pieminekļu datu bāze

[6] «Nolūzis dižākais Latvijas āra bērzs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 8. novembrī.

[7] Ministru kabineta noteikumi Nr.264

[8] «Dabas aizsardzības pārvalde. Dižkoki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 8. novembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]