Parastā vīksna
Parastā vīksna (Ulmus laevis) ir gobu ģints suga. Tā ir plaši sastopama Eiropā, Latvijā ir izplatīta nevienmērīgi, kur izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem.[1]
| Parastā vīksna Ulmus laevis (Pall.) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Rožu rinda (Rosales) |
| Dzimta | Gobu dzimta (Ulmaceae) |
| Ģints | Gobas (Ulmus) |
| Suga | Parastā vīksna (Ulmus laevis) |
 Parastā vīksna Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuParastā vīksna ir 8–20 m garš koks ar šauru vainagu. Tam ir pelēcīgi brūns un rievains stumbrs. Lapas ir plati eliptiskas, pamats nevienādmalu, plātnes virspuse un apakšpuse gluda, kāts īss, gals smails, mala divkārtzāģzobaina. Lapas plātnes sāndzīslas nezaro vai atzarojumu ļoti maz. Zied lapām plaukstot. Ziedi ir divdzimumu, blīvos pušķos zaru galā, nokareni garā un tievā kātā. Putekšnīcas ir sarkanas. Auglis ir riekstiņš ar plēvjainu spārnu jeb spārnulis. Auglis plakans, nokarenā kātā, kas bieži pārsniedz spārnuļa garumu. Spārnuļa apmale apmatota. Zied maijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «parastā vīksna - Ulmus laevis Pall. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-09-18.