Parastais kadiķis
Parastais kadiķis (Juniperus communis), arī Zviedrijas kadiķis, paeglis, ērcis (Ziemeļkurzemē) ir vienmājas skujkoks. Latvijā visbiežāk sastopams kā krūms, retāk kā koks. Kadiķi labi aug saulainās vietās, tie ir sausumizturīgi un nav prasīgi augsnes izvēlē. Kadiķi aug gan klajumā, gan pamežā. Priežu mežos, virsājos, sausos pauguros redzami īpatnēji, piramidālie, cilindriskie kadiķu vainagi. Skujas ir sīkas, adatveida, sakārtotas mieturos pa trim.
| Parastais kadiķis Juniperus communis (L., 1753) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Kailsēkļi (Pinophyta) |
| Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
| Rinda | Priežu rinda (Pinales) |
| Dzimta | Ciprešu dzimta (Cupressaceae) |
| Ģints | Kadiķis (Juniperus) |
| Suga | Parastais kadiķis (J. communis) |
 Parastais kadiķis Vikikrātuvē | |
Kadiķiem sēklas atrodas čiekurogā. Sākumā čiekuroga ir zaļa, bet, kad nogatavojas, kļūst sarkanbrūna vai melna.
Skujas un sēklas satur daudz ēterisko eļļu un ir bagātas fitoncīdiem. Čiekurogas izmanto gan ārstniecībā, gan kulinārijā.
Apraksts
labot šo sadaļu
Mūžzaļš neliels (līdz 10 m) skujkoks vai krūms. Stumbri stāvi, rievaini. Miza pelēki brūna. Koksne iebrūna, smaržīga, cieta. Vainags parasti cilindrisks vai konisks. Skujas adatveida pa 3 mieturos, saglabājas pie koka ap 5 gadus. Zied aprīlī un maijā. Vīrišķie ziedi dzelteni, sievišķie zaļi. Auglis — aromātiska čiekuroga, no sākuma zaļa, kas nogatavojusies zili melna.
Ķīmiskais sastāvs
labot šo sadaļuKadiķu čiekurogas satur ēterisko eļļu (0,2-2%), kurā konstatēti 17 monoterpēni, 24 seskviterpēni — kamfēns, limonēns, mircēns, elemēns, humulēns, kariofilēns, pinēni, terpineols-4, kadinēns u.c. Bez ēteriskās eļļas čiekurogās ir invertcukurs (līdz 30-40%), miecvielas, sveķi, sveķskābes, flavonoīdi, eļļa, organiskās skābes u.c.
Biotopi
labot šo sadaļuParastais kadiķis aug purvos un sausās vietās, skujkoku mežos, mežmalās.
Izplatība
labot šo sadaļuParastais kadiķis ir Eiropā ļoti plaši izplatīta suga, aug arī Āzijā, Ziemeļamerikā un dažviet Ziemeļāfrikā.[1] Latvijā savvaļā aug varietāte Juniperus communis var. suecica — Zviedrijas kadiķis. Dzīves ilgums līdz 600 gadiem.[2]
Kaitēkļi
labot šo sadaļuKadiķu zaru brūnēšanu var izraisīt Phomopsis juniperova un Gymnosporangium dzimtes sēnītes. Parasti šīs sēnītes izraisa tikai vizuālu defektu un pašu augu neapdraud, ja laicīgi tiek izgriezti. Sēnīšu veicinošie faktori ir pārāk slikta augsnes drenāža, mitrums un vēja trūkums. Mazākā mērā kadiķi var bojāt arī kukaiņi — Argyresthia thuiella un Phyllosticta thujae.[3]
Dižkoki Latvijā
labot šo sadaļu- Auziņu paeglis, apkārtmērs ap 1,3 m (2006)
- Rietekļa kadiķis, apkārtmērs ir 2,8 m, augsts 9,5 m (2002)
- Labzdeņu kadiķis, apkārtmērs ir 1,9 m, augsts 9 m (1999)
- Neteiču paeglis, apkārtmērs ir 1,6 m, augsts 10m (2017)[4]
Literatūra
labot šo sadaļu- Artūrs Mauriņš, Andris Zvirgzds. Dendroloģija. Rīga, 2006, 85.—87. lpp. ISBN 9984-802-21-3
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Izplatība
- ↑ .DJVU Губанов И. А. и др. Дикорастущие полезные растения СССР Arhivēts 2022. gada 20. martā, Wayback Machine vietnē. / отв. ред. Т. А. Работнов. — М.: Мысль, 1976. — С. 44—45. — 360 с.
- ↑ «Juniperus scopulorum 'Blue Arrow' - Klinškalnu kadiķis. Slimības un kaitēkļi».
- ↑ Guntis Eniņš. Koki mājas nepamet. Rīga : Latvijas Mediji, 2017. 106., 107. lpp. ISBN 9789934154249.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastais kadiķis |