Bauskas apriņķis
Bauskas apriņķis (vācu: Kreis Bauske, krievu: Баускский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Bauskas apriņķis (1819—1949) | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Centrs: | Bauska | |||
Kopējā platība: | 2302 km2 | |||
Iedzīvotāji (1897):[1] | 56 804 | |||
Blīvums (1897): | 19.4 iedz./km2 | |||
Izveidots: | 1819. gadā | |||
Likvidēts: | 1949. gadā | |||
Bauskas apriņķis Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuBauskas apriņķa rietumu daļa atradās Zemgales līdzenumā, kur maz mežu, bet daudz atklātu klajumu ar auglīgām druvām, iekoptām un turīgām mājām augļu dārzos. Austrumu daļa, Iecavas un Misas upes augšdaļā, ar lēzeni viļņotu virsu un vairāk smilšainu zemi (Upmales paugurlīdzenums); lēzenos pauguros lauki, mājas; seklās, bet vietām plašās lieknās slapjas pļavas, krūmi vai tīreļi. Te mežu vairāk nekā rietumu daļā, sevišķi apriņķa austrumu un ziemeļaustrumu nomalē, kas piekļaujas plašiem mežiem Jēkabpils apriņķī un lielākoties sastāv no priedēm un jauktiem kokiem. Lielākās upes iegrauzušas līdzenumā diezgan dziļas gultnes, kur vietām atsegts devona dolomīts un zilā glūda. Zemes virskārta sastāv no akmeņainā morēnu un kārtainā māla pārmijus ar smilti. Gar visām upēm ienesīgas, pavasara palos applūdināmas pļavas jeb lankas.
1925. gadā Bauskas apriņķī dzīvoja 45 274 iedzīvotāji. Latvieši veidoja 91% no apriņķa iedzīvotāju kopskaita, lietuvieši 4%, ebreji 3% (Bauskā), pārējie bija vācieši un poļi. Luterticībai piederēja 75% iedzīvotāju, Romas katoļu baznīcai 21%, galvenokārt Leišmales pagastos), ebreji bija Mozus ticīgi. 1926. gadā apriņķī atradās trīs vidusskolas un 134 pagasta skolas. Galvenā nodarbošanās šajā laikā bija zemkopība (aramzeme aizņēma 38%) un lopkopība (pļavas 10% un ganības 11%). 58 rūpniecības uzņēmumi, ķieģeļu rūpnīcas, izmantojamas kaļķakmens un dolomīta iegulas Mēmeles un Lielupes ielejās. 1923. gadā meži aizņēma 26,3% no apriņķa platības, nederīga zeme 14,4%. Pa Mēmeli un Lielupi pavasaros pludināja baļķus un malku uz Jelgavu un Rīgu.
Bauskas apriņķi šķērsoja platsliežu dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils un šaursliežu dzelzceļa līnija Meitene—Bauska. Pa Lielupi lejup no Mežotnes palu laikā un pa Mēmeles upi no Budbergas līdz Bauskai pastāvēja tvaikoņu satiksme, kas zemā ūdenī tika pārtraukta. Autobusu satiksme bija no Bauskas uz Rīgu tieši vai caur Jelgavu. Būvēja šosejas Bauska-Code un Bauska-Jelgava. Apriņķa valde no 1927. gada uzturēja dārzniecības skolu "Ziedonis" bijušajā Bornsmindes muižā. Slimnīcas bija Iecavā (8 gultas) un Bauskā.[2]
Kurzemes guberņas sastāvā
labot šo sadaļuBauskas apriņķi izveidoja 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Bauskas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Bauske, Баускское гауптманство) par apriņķi[3].
Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija četri draudžu novadi:[4]
- Bauskas draudzes novads (Kirchspiel Bauske),
- Iecavas draudzes novads (Kirchspiel Ekau),
- Vecumnieku draudzes novads (Kirchspiel Neugut),
- Baldones draudzes novads (Kirchspiel Baldohn).
1912. gadā Bauskas apriņķī ietilpa 20 pagasti un 1 pilsēta:[5]
Pagasti
|
|
Pilsēta
|
-
Bauskas apriņķa ziemeļu stūris (Līves apkārtne) (1917)
Latvijas Republikas sastāvā
labot šo sadaļu1921. gadā izveidoti: Budbergas pagasts (no Lietuvas pievienotajā teritorijā, kas pirms kara bija Kauņas guberņas Paņevežu apriņķī) un Jaunsaules pagasts (atdalot no Vecsaules pagasta)[8][9].
1924. gada maijā Mercendorfas pagasts pievienots Baldones pagastam [10].
1924. gada jūnijā apriņķim pievieno Kurmenes un Valles pagastus no Jaunjelgavas apriņķa, bet trīs pagasti no Bauskas apriņķa — Baldones, Līves-Brambergas un Tomes pagasts — pievienoti Rīgas apriņķim[11].
1925. gadā pārdēvēti pieci pagasti: Bornsmindes pagasts par Īslīces pagastu, Budbergas pagasts par Panemunes pagastu, Grienvaldes pagasts par Zālītes pagastu, Šenbergas pagasts par Skaistkalnes pagastu un Valles pagasts par Taurkalnes pagastu[12].
1939. gadā Vecmuižas pagastu pārdēvē par Vecumnieku pagastu[13].
Pēc 1924. gada Bauskas apriņķis bija 2302 km2 liels un tas robežojās ar Jelgavas apriņķi, Rīgas apriņķi Jēkabpils apriņķi un Lietuvu. Lielākās apdzīvotās vietas bija Bauska, Iecava, Vecumnieki, Rundāle un Kurmene.
Teritoriālais iedalījums
labot šo sadaļu1940. gada sākumā Bauskas apriņķī bija 1 pilsēta un 20 pagasti:[15]
Pilsētas: |
Pagasti: |
|
|
Latvijas PSR sastāvā
labot šo sadaļu1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Bauskas apriņķis tika likvidēts, tā teritorija iekļauta Bauskas un Baldones rajonos.[15]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Q22132014.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1924-1929. sleja.
- ↑ А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
- ↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
- ↑ Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
- ↑ Vēlāk saukts arī Līves-Brambergas pagasts
- ↑ Citur arī Švitenes pagasts
- ↑ «Bauskas apriņķis. 1936». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 2. aprīlī.
- ↑ Valdības Vēstnesis - 1921.gada 22.oktobris
- ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1924.gada 14.maijs
- ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs
- ↑ Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
- ↑ Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1939.gada 30.decembris
- ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
- ↑ 15,0 15,1 Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9