Bauskas draudzes novads jeb Bauskas ķiršpēle[1] (vācu: Kirchspiel Bauske) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Bauskas draudzes novads 1859. gada kartē.
Bauskas draudzes novads 1770. gada kartē.

Tagad bijušā Bauskas draudzes novada teritorija ietilpst Bauskas novadā.

Mācītājmuižas (pastorāti) Bauskas draudzes novadā (1841) labot šo sadaļu

Muižas Bauskas draudzes novadā (1841) labot šo sadaļu

Atsauce:[1]

Kroņa muižas labot šo sadaļu

  • Kroņmēmeles muiža (Krohn-Memelhof),
  • Dannes muiža (Dannhof),
  • Briģes muiža (Neuhof),
  • Paskaues muiža (Neufeld),

Privātās muižas labot šo sadaļu

  • Pāces muiža (Pahzen) ar Mazplāces (Klein-Plazen) pusmuižu,
  • Svitenes muiža (Schwitten) ar trīs pusmuižām — Mazsvitenes (Klein-Schwitten), Kaupmuižu (Kaupenhof) un Lieparmuižu (Lepern),
  • Kaucmindes muiža (Kauzmünde) ar trīs pusmuižām — Īslīces (Isliz), Dzirkales (Dsirkaln) un Ezeru muižu (Essernhof),
  • Bornsmindes muiža (Bornsmünde) jeb Šķēpiņa muiža,
  • Rundāles muiža (Ruhental) ar septiņām pusmuižām — Lielsvirkalnes (Groß-Swirkaln), Mazsvirkalnes (Klein-Swirkaln), Mazrundāles (Klein-Ruhental), Virsītes (Wirsiten), Mazbērsteles (Klein-Bersteln) un Lindenhof pusmuižām,

Attēlu galerija labot šo sadaļu

 
Bauskas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2020. gada 19. novembris.

Ārējās saites labot šo sadaļu