Alsungas katoļu baznīca

Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Kuldīgas novada Alsungas pagasta centrā Alsungā, Skolas ielā 1. Viena no trim vēsturiskā Suitu novada baznīcām, suitu kultūrtelpas sastāvdaļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

Alsungas baznīca
Alsungas katoļu baznīca
Alsungas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Kuldīgas novads, Alsunga
Koordinātas	56°58′47″N 21°34′14″E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1623
Baznīcas vai organizācijas statuss	Liepājas diecēze
Statuss	baznīca
Vadība	prāvests Edijs Silēvičs
Mājaslapa	www.katedrale.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	gotika, baroks
Fasādes virziens	R
Celtniecības sākums	1567
Celtniecības beigas	1623
Specifikācija
Garums	18 m
Platums	28 m
Būvmateriāli	mūra
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Alsungas katoļu baznīca
Aizsardzības numurs	6325
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 15. decembris

Vēsture

Sākotnēji Alsungā ir bijusi koka baznīca, bet tās atrašanās vieta nav zināma. 1623. gadā par muižnieka Jana Ulriha Šverina (poļu: Jan Ulryk Szweryn) līdzekļiem tika uzcelta tagadējā mūra baznīca ar vienu torni, veltot to Svētā Miķeļa Erceņģeļa godam. 1624. gada 3. novembrī muižnieks Alsungas prāvestam parakstīja aktu, ka gadā maksās priesteriem 200 zlotu naudā un noteiktu uzturu graudā. 1642. gada 6. jūnijā muižture Barbara Šverina, dzimusi Konarska, (Barbara z Konarskich) apsolīja priesteru pārtikai 300 zlotu un palielināt maizes devu, prasot, lai Alsungā būtu vikārs priesteris, kurš prastu latviešu valodu, sludinot ticību latviešiem. Draudze attīstījās, 1700. gadā tās locekļu skaits bija 20 000. Alsunga bija viens no diviem katoļu centriem luteriskajā Kurzemē, otrs centrs bija Skaistkalne, kuru neskāra reformācija. Tāpēc Alsungā vienmēr^{[nepieciešama atsauce]} ir bijuši gan laicīgie priesteri, gan mūki — jezuīti, karmelīti, franciskāņi un dominikāņi. Alsungas baznīcā ir saglabājušās metriku grāmatas no 1690. gada, pēc kurām var secināt, ka šeit kalpojuši vismaz 140 prāvesti. 1774. gadā apkārt dievnama dārzam uzcēla augstu žogu. Prāvesta Jāzepa Proņeviča darbības laikā 1882. gadā baznīcas abās pusēs vikārs Aleksandrs Milevskis piebūvēja divas kapelas. Tādā veidā dievnams ieguva krusta veida formu. 1897. gadā prāvests E. Seminovičs gribēja Alsungā celt jaunu baznīcu, bet viņa nodomus izjauca Pirmais pasaules karš. No 1933. līdz 1936. gadam baznīcas prāvests bija vēlākais pirmais Latvijas kardināls Julijans Vaivods, kura vadībā baznīcā tika ielikti jauni griesti, veikts remonts un pārbūvēta plebānija.

Eksterjers

Dievnams ir mūra krustveida celtne ar vienu torni un dakstiņu jumtu. Tā ir celta vēlīnās gotikas un baroka pārejas laikā. Tornī atrodas divi zvani — 30 un 17 pudus smagi. Baznīcu ieskauj dārzs, kurā ir uzstādīta 2012. gadā atjaunotā senā kapela uz staba, kas šeit ir atradusies jau pagājušā gadsimta sākumā. Dārzu žoga vietā noslēdz akmens valnis, kas apjumts ar dakstiņiem. Blakus dievnamam atrodas plebānija — mācītājmuiža. 2008. gada 13. septembrī pie dievnama iepriekšējā krusta vietā, kurš bija uzstādīts 1986. gadā, bet vēlāk demontēts, tika atjaunots un uzstādīts ozolkoka krusts. Krusts atrodas bijušās kapsētas vietā, kur tika apbedīti tagadējo suitu senči.

Interjers

Tā ir 18 metrus gara un 9,20 metrus plata telpa, kurai krustejas platums ir 28 metri. Torņa apakšdaļa veido priekštelpu ar šaurām un zemām ieejas durvīm. Starp priekštelpu un baznīcu atrodas 1927. gadā izgatavotās divviru dzelzs durvis, kuras dāvājuši Dzīvā Rožukroņa brālības dalībnieki. Tās tiek noslēgtas dienā, neaizslēdzot ārdurvis, lai garāmgājēji varētu atdot godu Dievam. Baznīcā ir vienas navas telpa ar krusteju, ko veido piebūvētās kapelas dievnama sānos. Dievnamam ir flīžu grīda, kas ielikta 1898. gadā. Baznīcas griesti ir koka, veidoti no nespundētiem un neēvelētiem dēļiem, kas veidoti lēzenā velvē. Sānu kapelās ir izveidoti altāri. Galvenajā altārī ir redzama Vissvētākās Jēzus Sirds statuja, virs kuras atrodas baznīcas patrona Svētā Miķeļa glezna. Altāra sānos novietotas Vissvētākās Jaunavas Marijas un Svētā Jāzepa skulptūras. Sānu altāri tika iebūvēti uzreiz pēc baznīcas paplašināšanas. Labajā sānu altārī ir Dievmātes Jaunavas Marijas Rožukroņa glezna, bet kreisajā — Krustā sistā pestītāja glezna. Aplūkojamas 18. gadsimta Ventspils kokgriezēja Johana Mertena veidotās Svētā Pētera un Svētā Jāņa skulptūras, kurām 2012. gadā tika veikta restaurācija.

Draudze

Dievnams no sāna puses.

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Edijs Silēvičs. Alsungas draudze sākusi veidoties jau 14. gadsimtā, jo Alsungā bijusi bruņinieku pils, baznīca un draudze. Dievkalpojumi baznīcā notiek katru dienu. Draudzei ir vairāk nekā 20 kapsētu.

Draudzes lielākie svētki

Draudzes lielākie svētki ir Kunga pasludināšanas svētki, Vissvētākā Sakramenta svētki, Dievmātes skapulāra svētki, Svētā Miķeļa diena — 40 stundu atlaidas, Rožukroņa svētki un Jaungada diena.

Ārējās saites

• Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīca www.vietas.lv
• Sv. Miķeļa Alsungas katoļu baznīca Arhivēts 2013. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.suitunovads.lv
• Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīca www.alsunga.lv
• Baznīcas attēli www.foto.eks.lv