Jaunava Marija

reliģiska personība un Jēzus māte
Šis raksts ir par Jēzus Kristus māti. Par citām jēdziena Madonna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'stiprā', 'daiļā' vai arī 'Kundze') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35). Lielākā daļa kristiešu un musulmaņu uzskata, ka Marija Jēzus ieņemšanas brīdī bija jaunava un ka tas notika ar brīnuma palīdzību. Saskaņā ar Lūkas evaņģēliju Marija bija klāt Jēzus krustā sišanas brīdī un ir attēlota kā agrīnās kristiešu kopienas locekle.

Jaunava Marija grieķu ikonā (aptuveni 16. gadsimta beigas)

Mariju īpaši godina kristietībā, it īpaši Romas Katoļu, kā arī Pareizticīgo baznīcās, taču viņai ir liela nozīme arī islāmā. Kristīgās teoloģijas nozari par Mariju dēvē par marioloģiju.

Katoļu un pareizticīgo tradīcijā dzīves beigās Marija tika uzņemta debesīs. Katoļticībā Marijas Debessbraukšanas dienu svin 15. augustā. 1964. gadā pāvests Pāvils VI Mariju pasludināja par Baznīcas Māti.

Jaunavu Mariju dēvē arī par Dievadzemdētāju, Dievmāti, Madonnu, Pestītāja māti, Debesu Karalieni u.tml. Kristietībā Marija dogmatiski tiek atzīta par mūžamjaunavu.

Kristiešu uzskati par MarijuLabot

Nevainīgā ieņemšanaLabot

Nevainīgā ieņemšana ir Romas Katoļu baznīcas doktrīna, kas apgalvo, ka Marija bija brīva no iedzimtā grēka jau kopš viņas pašas ieņemšanas brīža. Vairums Pareizticīgo baznīcas tēvu šo doktrīnu kategoriski noliedz, jo uzskata, ka bez iedzimtā grēka Marija būtu atšķirta no pārējiem cilvēkiem, taču starp dažiem pareizticīgajiem teologiem pastāv uzskats (šis uzskats pastāv arī starp lielu skaituprotestantu), ka Marija tika atbrīvota no iedzimtā grēka ar Jēzus ieņemšanas brīdi (kaut gan ir jāņem vērā, ka iedzimtā grēka traktējums pareizticībā atšķiras no katolicismā pieņemtā, tādēļ šim uzskatam ir pretinieki). Šajās konfesijās tiek noliegta arī Marijas pilnīga brīvība no ikdienas grēkiem.

 
Populārs 19. gs. Jaunavas Marijas atveidojums, kas uzsver Dievmātes šķīsto sirdi.

Jaunava Marija mākslāLabot

SimbolikaLabot

Tradīcija attēlot Jaunavu Mariju mākslā ir ārkārtīgi sena, tāpēc ar to saistās noteikta simbolika.

Rietumu tradīcijā starp Jaunavas Marijas atribūtiem jāmin roze (pēc senas leģendas pirms iedzimtā grēka rozēm nebija ērkšķu, un Jaunava Marija tiek dēvēta par "rozi bez ērkšķiem"; rozes simbolizē Marijas mīlestību), lilija (šķīstības simbols), jasmīns (jo parasti zied Jaunavas Marijas mēnesī maijā un tā baltā krāsa simbolizē šķīstību), narcise (simbolizē Marijas ciešanas), ciprese (jo tā aug taisni uz augšu), īriss (Marijas ciešanu simbols).

Rietumu kristietības tradīcijā tiek uzskatīts, ka Atklāsmes grāmatā Marija ir aprakstīta kā "saulē tērpta sieviete un mēness zem viņas kājām, bet tai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis" (Atklāsmes 12:1). Mēness ir sens šķīstības simbols (skat. Selēne un Artemīda).

Katoļu ikonogrāfijā dažkārt uz apģērba virs Jaunavas Marijas klēpja attēlotas nelielas sirdis, kas simbolizē ieņemto Kristu.

Marijas simbols ir arī hortus conclusus, neliels dārzs, kurā aug rozes, īrisi un lilijas.

Skatīt arīLabot