Muižniecība

Muižniecība bija priviliģētu zemes īpašnieku kārta, kas kopā ar augstāko garīdzniecību bija valdošā šķira feodālismā. Muižniecība sastāvēja no lielajiem, vidējiem un sīkajiem zemes īpašniekiem. Augstāko muižniecību pārstāvēja galvenokārt augstdzimušie jeb dižciltīgie (latīņu: nobilitas, vācu: Adel, krievu: дворянство). Pie vidējās un sīkās muižniecības piederēja lielo feodāļu vasaļi un valdnieku ierēdņi.

Muižniecības ekonomiskās un politiskās varas pamatā bija feodālais zemes īpašums. Lai iegūtu līdzekļus, muižniecība un augstākā garīdzniecība ar feodālisma rentes starpniecību piesavinājās ekspluatēto un feodāli atkarīgo zemnieku darba produktus. Muižniecībā pastāvēja stingri hierarhijas principi. Muižnieki nedrīkstēja nodarboties ar zemo šķiru profesijām.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.