Mūks

Mūks (no grieķu: μοναχός (monahos) — 'vientuļnieks'), kā arī mūķene ir reliģiskas organizācijas loceklis, kas devis solījumu dzīvot askētisku dzīves veidu mūku biedrībā vai vientulībā, ievērojot attiecīgās organizācijas noteikumus un atsakoties no pasaulīgās dzīves. Mūki dzīvo klosteros, tuksnešos^{[nepieciešama atsauce]} un lavrās.

Antonijs Lielais — mūku dzīves pamatlicējs

Mūki ir raksturīgi dažādiem kristietības, hinduisma un budisma novirzieniem. Mūki pirmo reizi minēti 1. gadsimtā pirms mūsu ēras budismā, kopš 3. gadsimta mūki ir sastopami arī kristietībā (mūku nav tikai protestantismā).

Pēc tradīcijas tiek uzskatīts, ka kristietības pirmie mūki bija ēģiptiešu Antonijs Lielais un Pahomijs Lielais.

Mūku paveidi

• ačarja
• askēts
• avva
• bhikšu
• bonza
• Igumens (igumene)
• inoks
• lama
• rjasofors
• shimas mūks
• vientuļnieks

Literatūra

• "Svešvārdu vārdnīca" 3.izdevums 2007. gads "Jumava" ISBN 978-9984-38-332-3

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mūks.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)