Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par tautu Centrālamerikā. Par reliģisku organizāciju skatīt rakstu Dominikāņu ordenis.

Dominikāņi ir multietniska tauta Centrālamerikā, Dominikānas Republikas pamatiedzīvotāji. Veido valsts iedzīvotāju lielāko daļu, runā spāņu valodā, pēc konfesionālās piederības 95% ir katoļi. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoni, no kuriem 9,5 miljoni mīt Dominikānā. Ievērojama dominikāņu diaspora mīt arī ASV (1,7 miljoni), Spānijā un Puertoriko.[1]

Dominikāņi
Dominicanos
Juan pablo duarte diez.jpg
Francisco del Rosario.jpg
Máximo Gómez 001.jpg
Amelia Vega4.jpg
GregorioLuperon.jpg
Felix Sanchez Berlin 2009 cropped.JPG
Albert Pujols4.jpg
Oscar de la Renta by foto di matti.jpg
Dania Ramirez August 1, 2014 (cropped).jpg
Visi iedzīvotāji
11,5 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Dominikāna 9,4 miljoni
ASV 1,8 miljoni
Spānija 77 tūkstoši
Puertoriko 63 tūkstoši
Kanāda 16 tūkstoši
Venecuēla 11 tūkstoši
Valodas
spāņu valoda
Reliģijas
katoļi

Satura rādītājs

EtnonīmsLabot

Tautas nosaukums cēlies kā adjektīvs no spāņu kolonijas Espanjolas salā sākotnējā nosaukuma Santodomingo (Santo Domingo)Dominicanos. No etnonīma arī tika atvasināts pēc neatkarības iegūšanas jaunās valsts nosaukums La República Dominicana — Dominikāņu Republika.

IzcelsmeLabot

Dominikāņu nācija veidojusies sajaucoties vietējiem taino indiāņiem ar dažādu laiku ieceļotājiem no dažādām zemēm. Mūsdienās 73% dominikāņu ir mulati (galvenokārt eiropiešu un afrikāņu pēcteči), 16% — eiropeīdi (galvenokārt spāņu un franču pēcteči), bet 11% — negroīdi. Pēc ģenealoģisko pētījumu datiem vidējais dominikānis par 58,1% ir eiropietis (ieskaitot levantiešus), 35,2% afrikānis un 6,4% indiānis.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. «Dominikaņi». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 177. lpp.