Dominikāņi

Šis raksts ir par tautu Centrālamerikā. Par reliģisku organizāciju skatīt rakstu Dominikāņu ordenis.

Dominikāņi ir multietniska tauta Centrālamerikā, Dominikānas Republikas pamatiedzīvotāji. Veido valsts iedzīvotāju lielāko daļu, runā spāņu valodā, pēc konfesionālās piederības 95% ir katoļi. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoniem, no kuriem 9,5 miljoni mīt Dominikānā. Ievērojama dominikāņu diaspora mīt arī ASV (1,7 miljoni), Spānijā un Puertoriko.

Dominikāņi
Dominicanos

Huans Duarte Fransisko Sančess Maksimo Gomess Amēlija Vega Gregorio Luperons Felikss Sančess Alberts Puholss Oskars de la Renta Danija Ramiresa
Visi iedzīvotāji
11,5 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Dominikāna 9,4 miljoni ASV 1,8 miljoni Spānija 77 tūkstoši Puertoriko 63 tūkstoši Kanāda 16 tūkstoši Venecuēla 11 tūkstoši
Valodas
spāņu valoda
Reliģijas
katoļi

Etnonīms

Tautas nosaukums cēlies kā adjektīvs no spāņu kolonijas Espanjolas salā sākotnējā nosaukuma Santodomingo (Santo Domingo) — Dominicanos. No etnonīma arī tika atvasināts pēc neatkarības iegūšanas jaunās valsts nosaukums La República Dominicana — Dominikāņu Republika.

Izcelsme

Dominikāņu nācija veidojusies sajaucoties vietējiem taino indiāņiem ar dažādu laiku ieceļotājiem no dažādām zemēm. Mūsdienās 73% dominikāņu ir mulati (galvenokārt eiropiešu un afrikāņu pēcteči), 16% — eiropeīdi (galvenokārt spāņu un franču pēcteči), bet 11% — negroīdi. Pēc ģenealoģisko pētījumu datiem vidējais dominikānis par 58,1% ir eiropietis (ieskaitot levantiešus), 35,2% afrikānis un 6,4% indiānis.

Skatīt arī

• Dominikāņu ordenis